Ministrs norādīja, ka tikko saņēmis jaunāko Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumu un tajā nav konstatētas izmaiņas otrpus valsts robežām. Viņš uzsvēra, ka jānošķir Krievijas militāra iebrukuma draudi no provokācijām un uzbrukumiem. Cahknas vērtējumā Krievija pašlaik nav spējīga īstenot militāru iebrukumu un negatavojas tam.

Vienlaikus ministrs uzsvēra ciešās sadarbības nozīmi, vēršoties pret personām, kuras iesaistītas dažādos uzbrukumos. Viņš atsaucās uz otrdien ziņoto, ka dedzināšana aizsardzības rūpniecības uzņēmumā “Milrem Robotics” pagājušajā mēnesī Tallinā, par kuru tiek turēti aizdomās trīs Latvijas pilsoņi, bija Krievijas specdienestu uzdevumā sarīkota sabotāža. Cahkna norādīja uz sadarbības nozīmi, atzīmējot, ka šīs personas aizturētas Latvijā.

Ministrs arī atzīmēja, ka ir svarīgi saglabāt mieru, norādot, ka Krievija izmanto bailes no eskalācijas, lai pārbaudītu sabiedroto vienotību. Viņa ieskatā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas sabiedrības pret šādiem mēģinājumiem ir samērā noturīgas.

Ministrs uzsvēra nepieciešamību dalīties ar informāciju un kopā ar sabiedrotajiem strādāt pie spriedzes mazināšanas, vienlaikus saglabājot gatavību jebkādām Krievijas provokācijām.

Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka vēl Krievija ar šādām darbībām cenšas vājināt atbalstu Ukrainai. Viņa sacīja, ka Krievija nespēj sasniegt savus militāros mērķus, tāpēc cenšas vājināt Eiropas, ASV un citu valstu atbalstu Ukrainai.

Braže uzsvēra, ka dažādās valstīs notiekošie incidenti nav uzskatāmi par nejaušām sakritībām, bet gan par apzinātu rīcību, kas ir daļa no Krievijas stratēģijas un tiek uztverta ļoti nopietni.

Cahka akcentēja, ka ir svarīgi saglabāt atbalstu Ukrainai, īpaši, tuvojoties ziemai. Viņš norādīja, ka Igaunija rīkos Ukrainas atjaunošanas konferenci, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis izmantot visus politiskās sadarbības formātus, lai sagatavotos konferencei un panāktu praktiskus rezultātus.

Tāpat Cahka norādīja, ka jānodrošina, lai Krievijas graudi netiktu vesti caur Baltijas valstīm. Viņš norādīja, ka pirms pāris nedēļām Latvijas premjers Andris Kulbergs (AS) aicinājis Baltijas valstis rīkoties un ieviest pretpasākumus. Pēc Cahknas teiktā, Igaunijas valdība rīt lems par aizliegumu vest Krievijas graudus caur Igauniju.

Kā ziņots, Kulbergs otrdien atzina, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitassabiedrība AS “LatRailNet” vēl nav sākusi piemērot valdības iecerēto 300% dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielinājumu Krievijas graudu tranzītam.

Viņš par to esot ticis informēts otrdien. Kulbergs uzdevis satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) noskaidrot, kādēļ tā, un licis veikt visas nepieciešamās darbības, lai tas notiktu.

“LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko 21. septembrī aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums atbilstoši Saeimas lēmumam ir sācis aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijā.

Saeima attiecīgo lēmumu par infrastruktūras lietošanas maksas pārskatīšanas un piemērošanas paātrināšanu kravām, kuru pārvadājumu dokumentos norādītā graudu un graudu produktu kravas nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā, pieņēma 17. septembrī. Šie grozījumi būs spēkā līdz šā gada beigām.