Viņa sacīja, ka AS esot “milzīgs atrāviens” un pašlaik izskatoties, ka partijai būs liela uzvara.

Vienlaikus vēl neesot zināms, kādi būs “Suverēnās varas”/”Apvienības jaunlatvieši” un “Latvija pirmajā vietā” faktiskie rezultāti, jo iepriekšējās aptaujas šiem politiskajiem spēkiem uzrādījušas lielāku atbalstu.

Pēc politoloģes teiktā, nav skaidrs, vai daļa šo vēlētāju šajās vēlēšanās izvēlējusies AS un tās premjera amata kandidātu Andri Kulbergu, vai arī “exit poll” nav pietiekami precīzi atspoguļojis šīs vēlētāju grupas noskaņojumu.

Politoloģe norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā vienotība” (JV) “exit poll” datos atrodas tuvu 5% barjerai, tādēļ par šo partiju izredzēm iekļūt Saeimā pašlaik esot pāragri spriest.

Viņa piebilda, ka abiem politiskajiem spēkiem zemāks rezultāts neesot pārsteigums, ņemot vērā to lēmumu iesaistīties jaunajā valdības modelī, ko viņa raksturoja kā grūti izskaidrojamu.

Komentējot krievvalodīgo vēlētāju izvēli, Kažoka sacīja, ka arī otrajā vēlēšanu ciklā redzams, ka “Saskaņa” nav partija, par kuru šī vēlētāju grupa plaši balso.

Viņas vērtējumā tam esot vairāki iemesli, tostarp līderu nemainīšana.

Vienlaikus precīzu krievvalodīgo vēlētāju balsojumu “exit poll” neparādot pietiekami precīzi.

Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis Apvienotais saraksts (AS), liecina Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien pie iecirkņiem veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja (“exit poll”).

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Progresīvie”, “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”, Nacionālā apvienība (NA) un JV.

To, kuras partijas būs pārstāvētas 15. Saeimā, gan parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Par AS saskaņā ar aptaujas datiem varētu būt nobalsojuši 35,6% vēlētāju, par LPV – 11,3%, par “Progresīvajiem” – 11,1%, par “Suverēno varu”/”Jaunlatviešiem” – 10,8%, par NA – 8,7%, bet par JV – 6,7%.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Latvijas attīstībai” (LA) un “Mēs mainām noteikumus” (MMN) saskaņā ar aptaujas rezultātiem ir zem 5% barjeras.

Par ZZS varētu būt balsojuši 3,7%, par LA 3,1% un par MMN 3% vēlētāju.

Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu, kas nodrošinātu valsts finansējumu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

“Stabilitātei!” aptaujā guvusi 1,7%, “Austošā saule Latvijai” – 1,3%, “Gobzema saraksts” – 0,9%, “Saskaņas centrs” – 0,6%, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 0,2% atbalstu.

Pie vairāk nekā 70 iecirkņiem visā Latvijā tika aptaujāti vairāk nekā 6500 nobalsojušo vēlētāju.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, kas ir tikpat, cik pirms četriem gadiem.

Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, izvēli neatklājušo cilvēku skaits būtiski pieaudzis Zemgalē, kur tradicionāli labus rezultātus uzrādījusi ZZS, tādēļ ZZS varētu būt saņēmusi arī vairāk balsu, nekā to atklāja aptaujātie.

Nedaudz biežāk nekā iepriekš savu izvēli neatklāja cilvēki Rīgā un Vidzemē, savukārt atklātāki bija vēlētāji Kurzemē un Latgalē.

Novērojumi liecina, ka nav mainījusies proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši.

Tomēr Latgalē un Rīgā no tiem, kas neatklāja savu izvēli, krieviski runājošo bija teju puse.

No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir radikālāka nostāja.

Tādēļ iespējams, ka lielākas nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt arī partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji.

Rīgas un Latgales iecirkņos, kur tradicionāli bija “Saskaņas” un pēc tam “Stabilitātei!” atbalstītāju pārsvars, aptaujā cilvēki šoreiz visbiežāk nosauca “Suverēnās varas”/”Apvienības jaunlatvieši” sarakstu.

Latgalē visvairāk balsu saņēmusi partija LPV.

Jāņem vērā, ka pirms vēlēšanu dienas savas balsis šogad nodeva 11,2% vēlētāju, salīdzinot ar 4,11% pirms četriem gadiem, kad iepriekšējā balsošana bija iespējama tikai trīs dienas un limitētā skaitā iecirkņu.

Iepriekšējā balsošanā novēlējušie pilsoņi aptaujā netiek iztaujāti.

Pirms četriem gadiem lielākajai daļai partiju aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk par 1,5 procentpunktiem, izņemot JV un “Progresīvos”, kam aptauja uzrādīja attiecīgi par 3,5 un 2,1 procentpunktu lielāku atbalstu.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

CVK sākotnējos vēlēšanu datus sola paziņot naktī.

Svētdien būs zināmi vēlēšanu provizoriskie rezultāti lielākajā daļā iecirkņu.