Atbilstoši nobalsojušo vēlētāju aptaujai pie iecirkņiem (“exit poll”) par JV varētu būt balsojuši 6,7% vēlētāju.

Savukārt 2022. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās par JV nobalsoja 18,97% vēlētāju.

Kariņš sacīja, ka JV provizoriskie rezultāti ir graujoši, lai gan bijušie partijas kolēģi šīs ziņas vēl cenšas pasniegt “pozitīvā gaismā”.

“Iepriekšējās vēlēšanās JV uzvarēja, un tagad partija faktiski ir atpakaļ, kur bija 2018. gadā. Protams, to skaidrāk varēs redzēt pēc oficiālajiem rezultātiem,”

sacīja bijušais premjers.

Viņš norādīja, ka bija arī vairākas likumsakarības, kāpēc tas varēja notikt, tostarp pēdējā laikā tas bija saistāms ar uzkrītošu vadības trūkumu.

Komentējot, kas varēja samazināt JV reitingus, Kariņš sacīja, ka bijusī premjere Evika Siliņa (JV) ir darījusi visu, lai pēdējo trīs gadu laikā veicinātu šo reitinga kritumu, kā arī partijā bijušas vairākas taktiskas kļūdas, tostarp novēlota premjera kandidāta maiņa uz Arvilu Ašeradenu.

Viņš rezumēja, ka partijas iekšienē nav noskaidrotas savstarpējās attiecības, kā partija attīstīsies un kurš to vadīs.

Kariņš arī piebilda, ka savukārt Apvienotajam sarakstam (AS) ir izdevies pārliecināt ievērojamu skaitu vēlētāju, ko viņš skaidroja ar varas maiņu īsi pirms vēlēšanām un “lielās tribīnes” iegūšanu.

Viņš sacīja, ka pārējo partiju provizoriskie rezultāti nav pārsteidzoši un ir līdzīgi kā aptaujās, tomēr viņš uzsvēra, ka gala rezultāti var būt citādāki ar lielākām vai mazākām nobīdēm.

Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis AS, liecina Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (“exit poll”).

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Progresīvie”, “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši”, Nacionālā apvienība (NA) un JV.

To, kuras partijas būs pārstāvētas 15. Saeimā, gan parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.