Plusus no vismaz 10% savu vēlētāju ir saņēmuši 44 SV/AJ deputātu kandidātu. Tāpat vismaz 10% vēlētāju plusus pievienojuši 20 LPV un 20 “Progresīvo” deputātu kandidātiem.

Tas saskan arī ar iepriekšējās Saeimas vēlēšanās novēroto, kad visaktīvāk plusus deputātu kandidātiem pievienoja vēlētāji, kas balsoja par partijām, kuras vai nu pirmo reizi pretendēja uz iekļūšanu Saeimā, vai iepriekš nebija strādājušas valdībā – “Stabilitātei”, “Progresīvie”, LPV un AS.

Savukārt visvairāk svītrojumu šajās Saeimas vēlēšanās veikuši vēlētāji, kas balsojuši par tagadējo valdību veidojošajām partijām.

Vismaz 10% vēlētāju ir svītrojuši 10 JV un 10 NA deputātu kandidātus, kā arī deviņus AS deputātu kandidātus. Vismaz 10% “Progresīvo” vēlētāju svītrojuši divus kandidātus no šī saraksta.

Savukārt pārējo partiju, kuras iekļuvušas 15. Saeimā, vēlētāji pret saviem deputātu kandidātiem izturējušies saudzīgāk.

Arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās visaktīvāk deputātu kandidātus no sarakstiem svītroja toreiz pie varas esošās JV vēlētāji.

No atsevišķiem deputātu kandidātiem lielāko savu vēlētāju atbalstu saņēmis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Viņam vēlētāji pievienojuši 19 428 plusus, kas veido 70,2% no kopumā par AS Rīgas sarakstu, kurā balotējās Kulbergs, saņemtajām balsīm.

Kulbergam gan nav izdevies pārspēt iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rekordu, kad “Stabilitātei” līderis Aleksejs Rosļikovs saņēma 71,5% plusu no par viņa sarakstu atdotajām balsīm.

Jau otrās Saeimas vēlēšanas pēc kārtas otrajā vietā starp vēlētāju atzinīgāk vērtētajiem deputātu kandidātiem ir LPV līderis Ainārs Šlesers.

Šogad viņam pievienoti 16 606 plusi, kas nozīmē, ka viņu papildus atzīmējuši 68% no LPV Rīgas saraksta vēlētājiem. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās viņš otrajā vietā ierindojās ar 65,1%.

Jūlijai Stepaņenko no SV/AJ vēlētāji pievienojuši 35 072 plusus, un tas ir 66,5% no visiem SV/AJ Rīgas saraksta vēlētājiem.

Tāpat vairāk nekā puses saraksta vēlētāju atzinību saņēmusi ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kam pievienoti 35 013 plusi, un to izdarījuši 54,3% JV Rīgas saraksta vēlētāju.

Savukārt visliekāko vēlētāju “svītrojumu” īpatsvaru saņēmis AS deputāta kandidāts Ingmārs Līdaka. Viņu svītrojuši 17 490 jeb 20,8% no AS Rīgas saraksta vēlētājiem.

Viņam seko veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), kuru svītrojuši 3369 jeb 19,9% JV Vidzemes saraksta vēlētājiem. Savukārt Kasparu Briškenu no saraksta svītrojuši 34 294 jeb 19% “Progresīvo” Rīgas saraksta vēlētāju.

Zīmīgi, ka jau otrās Saeimas vēlēšanas pēc kārtas starp “top5” svītrotākajiem deputātu kandidātiem atrodams Imants Parādnieks no NA.

Ja 14. Saeimas vēlēšanās viņš saņēma vislielāko svītrojumu īpatsvaru starp Saeimā iekļuvušo politisko spēku deputātu kandidātiem, tad 15. Saeimas vēlēšanās viņš ir piektajā vietā, pa priekšu palaižot iepriekšējo premjeri Eviku Siliņu (JV).

LETA jau ziņoja, ka pēc visu balsu saskaitīšanas 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts” (AS), bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav spējusi pārvarēt 5% barjeru.

Par AS atdoti 35,3% balsu. Otrajā vietā ar 13,1% balsu ir “Latvija pirmajā vietā” (LPV), kam ar 11,71% balsu seko “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ).

Par Nacionālo apvienību (NA) nobalsojuši 8,9%, tālāk seko “Progresīvie” ar 7,88% balsu un “Jaunā vienotība” (JV) ar 6,36% balsu. Pirmā zem strīpas pašlaik ir ZZS ar 4,4% balsu.

AS pie šāda spēku samēra sagaidāms 41 deputāta krēsls, LPV – 17 mandāti, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvajiem” – 10, bet JV – septiņi mandāti.

AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinoši partija “Latvijas ceļš” 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, “Vienotība” 2010. gadā – 33 mandātus, bet “Saskaņa” 2011. gada ārkārtas vēlēšanās – 31 mandātu.

Tikmēr vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.