Baško sacīja, ka MMN neatteiksies no finansējuma, kamēr to saņem citas partijas, jo tādējādi dotu konkurentiem priekšrocības.

Vienlaikus viņš uzskata, ka partiju valsts finansējums ir “koks ar diviem galiem”.

Pēc MMN valdes locekļa paustā, valsts finansējums traucē stiprināt partiju, jo tas pievilina cilvēkus, kurus interesē tikai nauda, nevis politiskās programmas īstenošana.

Viņš secināja, ka tas sarežģī MMN kā idejiskas partijas darbu.

Vērtējot vēlēšanu rezultātus, Baško sacīja, ka MMN kampaņu “no sliedēm izsita” valdības maiņa. Viņš pieļāva, ka arī pati MMN tajā varētu būt pielikusi savu roku.

MMN valdes locekļa ieskatā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, baidoties, ka protesta elektorāts varētu izšķirt vēlēšanu iznākumu, veica manevru, nomainot Eviku Siliņu (JV) pret Andri Kulbergu (AS).

Tomēr Baško pieļāva, ka prezidents “pārspēlējies”, neparedzot, ka Kulbergs ap sevi varētu pulcināt tik lielu vēlētāju atbalstu.

Baško ieskatā Kulbergs un viņa pārstāvētā saraksta kandidāti priekšvēlēšanu laikā esot aizņēmušies labu daļu MMN programmas tēžu, līdz ar to esot iespējams, ka dažas no MMN programmas idejām tiks īstenotas ar citu politisko spēku palīdzību.

MMN valdes loceklis vērtēja, ka politiskā spēka piedāvātā vēlēšanu kārtības maiņa šajās vēlēšanās nav guvusi sabiedrības atbalstu, tomēr partija nedomā padoties un tās plāni nemainīsies.

Viņaprāt, vēlēšanu iznākums un jaunās Saeimas sastāvs izgaismos pašreizējās vēlēšanu sistēmas trūkumus.

Baško par iepriekšējo vēlēšanu būtisku trūkumu nosauca lielo balsu skaitu, kas nodotas par Saeimā neiekļuvušajiem sarakstiem.

Viņš apgalvoja, ka šajās vēlēšanās šādu balsu ir gandrīz divreiz mazāk, taču tagad Baško kritizēja populāru sarakstu līderu spēju nodrošināt ievēlēšanu arī kandidātiem, kuri saņēmuši vairāk svītrojumu nekā plusu.

Baško apgalvoja, ka lielajā “Apvienotā saraksta” (AS) frakcijā būs virkne deputātu, kuriem svītrojumu ir vairāk nekā plusu.

Salīdzinot šo kandidātu saņemto plusu un svītrojumu skaitu, viņš secināja, ka sabiedrība šos konkrētos cilvēkus nevēlas redzēt Saeimā. Viņaprāt, viņi tajā nonāks, pateicoties Kulberga un vēl dažu kandidātu popularitātei.

Šādus deputātus Baško nosauca par “līdzbraucējiem”. Līdzīgu problēmu viņš saskata arī citās lielajās frakcijās, tostarp “Latvija pirmajā vietā”.

Viņš arī norādīja, ka daļa ievēlēto deputātu, tostarp potenciāli labākie, kļūs par ministriem, bet Saeimā ar tā dēvētajiem mīkstajiem mandātiem nonāks vēl citi kandidāti.

Baško ieskatā aptuveni 30% Saeimas sastāva veidos cilvēki, kuru nonākšana parlamentā neatbilst sabiedrības paustajai gribai.

Vienlaikus Baško kritizēja pašu svītrojumu sistēmu, kas, viņaprāt, traucē partijām veidot komandu un vēlēšanās piedāvāt labākos kandidātus, kurus atbalsta partijas biedri.

“Vēlētājs atnāk, izsvītro un izķengā partijas sastāvu,” sūkstījās Baško.

Viņš apgalvoja, ka svītrojumu dēļ AS pieredzējuši deputāti nav ievēlēti, bet viņu vietā ievēlēti jaunpienācēji. Baško arī pauda, ka Latvija ar šādu svītrojumu sistēmu esot unikāla un citās valstīs tādas neesot.

Lielo svītrojumu skaitu AS viņš skaidroja ar apvienības uzbūvi, sakot, ka “katra partija svītro visus pārējos ārā”. Šādā veidā nevarot rasties noturīgas, lielas un intelektuāli plurālistiskas partijas.

Baško secināja, ka partijas arguments par to, ka vēlēšanu sistēma ir pilnīgi garām, tikai apstiprinās.

Viņš vēlēja Kulbergam veiksmi un uzsvēra, ka pārliecinoša uzvara vēlēšanās dod mandātu rīkoties.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajiem rezultātiem MMN nav sasniegusi pārstāvniecībai Saeimā nepieciešamo 5% slieksni, taču ir pārvarējusi valsts finansējuma slieksni.

Kā ziņots, 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, iegūstot 41 deputāta mandātu. Tālāk sekoja “Latvija pirmajā vietā” ar 17 deputātu vietām, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” – 15, Nacionālā apvienība un “Progresīvie” – katrai 10 – un “Jaunā vienotība” ar septiņiem mandātiem.

Savukārt vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.