Kulbergs situāciju raksturoja kā vēsturisku brīdi, jo liela sabiedrības daļa vēlēšanās paudusi atbalstu pārmaiņām. Viņš norādīja, ka AS galvenās prioritātes ir valsts finanšu sakārtošana, drošības stiprināšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana, kā arī valsts pārvaldes efektivizēšana.

Premjers atzina, ka gaidāmie lēmumi nebūs viegli un ne vienmēr būs sabiedrībā populāri, tomēr tie esot nepieciešami valsts nākotnes vārdā. “Finanses ir jāsaved kārtībā. Katrs tēriņš būs jāpārskata. Ienākumiem un izdevumiem ir jāsakrīt,” sacīja Kulbergs, piebilstot, ka sabiedrībai būs skaidri jāizskaidro katra pieņemtā lēmuma nepieciešamība.

Vienlaikus valdības vadītājs pozitīvi novērtēja 15. Saeimas vēlēšanu norisi. Viņš norādīja, ka pārbaudītas gan vēlēšanu sistēmas, gan drošības procedūras, identificēti vien atsevišķi nelieli trūkumi. Kulbergs pateicās vēlēšanu organizatoriem, jauno sistēmu izstrādātājiem, kā arī drošības dienestiem, uzsverot, ka vēlēšanas aizritējušas bez nopietnām provokācijām un ar nodrošinātu robežas apsardzību.

Runājot par jaunās valdības veidošanu, Kulbergs sacīja, ka konkrēta koalīcijas konfigurācija vēl nav zināma, jo sarunas ar potenciālajiem partneriem vēl nav notikušas. Pēc viņa teiktā, būtiskākais būs tas, kuras partijas būs gatavas parakstīties zem AS izvirzītajām prioritātēm. Viņš uzsvēra, ka visi modeļi, tostarp mazākuma valdība, esot iespējami.

Premjers arī norādīja, ka pašreizējā valdība līdz jaunā Ministru kabineta izveidei turpinās pildīt ikdienas pienākumus. Viņš uzsvēra, ka šajā periodā nav pieļaujamas nepārdomātas finansiālas saistības vai jauni izdevumu solījumi, kas varētu apgrūtināt nākamās valdības darbu.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien sāka konsultācijas ar 15. Saeimā ievēlētajām partijām. Pirmā tikšanās Rīgas pilī paredzēta ar vēlēšanu uzvarētājiem AS, kam sekos sarunas ar “Latvija pirmajā vietā”, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” un Nacionālo apvienību. Savukārt otrdien prezidents plānojis tikties ar “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” pārstāvjiem.

Kā ziņots, 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, iegūstot 41 deputāta mandātu. Tālāk sekoja “Latvija pirmajā vietā” ar 17 deputātu vietām, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” – 15, Nacionālā apvienība un “Progresīvie” – katrai 10 – un “Jaunā vienotība” ar septiņiem mandātiem.

Savukārt vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.