Memoriāls godinās cilvēkus, kurus nacistiskās okupācijas laikā deportēja no dažādām Eiropas valstīm, ieslodzīja geto, koncentrācijas un piespiedu darba nometnēs, bet vēlāk nogādāja Liepājā. Memoriālā saglabāti to cilvēku vārdi, kuru dzīve noslēdzās šajā pilsētā.

Pasākuma rīkotāji atzīmē, ka piemiņas stāsta daļa ir tā dēvētā “Rīgas grupa” – Rīgas geto un tā filiālnometņu ieslodzītie, kuru vidū bija no vairākām Eiropas valstīm deportētie ebreji. Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos viņu ceļš divas reizes veda cauri Liepājai, kur viņi bija spiesti strādāt piespiedu darbu.

Saskaņā ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Liepājā dzīvoja aptuveni 7000 ebreju. Pēc vācu okupācijas sākuma 1941. gada 29. jūnijā tika sāktas masveida ebreju vajāšanas un slepkavības. Līdz 1942. gada pavasarim pilsētā bija palikuši dzīvi tikai 826 ebreji, kurus 1. jūlijā ieslodzīja Liepājas geto.

1942. gada 22. oktobrī no Rīgas geto Liepājā piespiedu darbam cukurfabrikā ieradās aptuveni 160 ebreji no Lietuvas, Polijas, Čehoslovākijas, Austrijas un Vācijas. Pēc sezonas darba beigām aptuveni 100 cilvēku atgriezās Rīgā. Vēl aptuveni 50 cilvēki palika Liepājā līdz 1943. gada martam, kad viņus nosūtīja atpakaļ uz Rīgu.

1943. gada 8. oktobrī Liepājas geto likvidēja. Aptuveni 750 atlikušos ieslodzītos deportēja uz Rīgu, uz Kaizervaldes koncentrācijas nometni. 360 ebrejus, kurus atzina par darbam nederīgiem, nosūtīja uz Aušvicu, kur viņi visi gāja bojā. Lielākā daļa ieslodzīto holokaustu nepārdzīvoja. Līdz tam laikam gandrīz visa Liepājas pirmskara ebreju kopiena bija iznīcināta.

1944. gada septembra beigās un oktobra sākumā, tuvojoties frontes līnijai, Kaizervaldes koncentrācijas nometnes un tās filiālnometņu ABA 701 Vecmīlgrāvī un “Lenta” ieslodzītos sāka deportēt uz rietumiem. Viens no galamērķiem bija Liepāja, kur nogādāja aptuveni 280 ieslodzītos. Ieslodzītie bija spiesti veikt smagus iekraušanas un izkraušanas darbus ostā arī pilsētas bombardēšanas laikā.

1944. gada 22. decembrī Liepājas bombardēšanas laikā tika nogalināti 13 ieslodzītie, galvenokārt Vācijas ebreji. Viņus apbedīja masu kapā ebreju kapsētā. 20. gadsimta 60. gados viņu piemiņai uzstādīja memoriālu plāksni ar apbedīto cilvēku vārdiem.

1945. gada februārī aptuveni 205 cilvēkus no “Rīgas grupas” deportēja no Liepājas uz Hamburgu un ieslodzīja Fuhlsbītelas cietumā. Vēlāk daļu vīriešu nosūtīja uz Bergen-Belzenas koncentrācijas nometni, kur vairums no viņiem gāja bojā. Citiem ieslodzītajiem bija jāveic nāves maršs uz AEL Nordmark nometni Ķīlē-Hāzē.

1945. gada 1. maijā tā dēvētās “Balto autobusu” operācijas laikā un ar Zviedrijas Sarkanā Krusta pārstāvja grāfa Folkes Bernadotes starpniecību viņus atbrīvoja un nogādāja Zviedrijā.

2026. gadā apritēs 85 gadi kopš holokausta sākuma Latvijā, savukārt 8. oktobrī būs pagājuši 83 gadi kopš Liepājas geto likvidācijas. 1943. gada 8. oktobrī atlikušie geto ieslodzītie tika deportēti no Liepājas uz Rīgu.