Ukrainas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka nesenie uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām tādās pilsētās kā Maskava, Jaroslavļa, Ustjluga, Perma, Saratova un Sizraņa neitralizējuši 51% no Krievijas naftas pārstrādes jaudas.

Ukrainas bruņotie spēki vairākkārt uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām no Maskavas līdz Sibīrijai, šā gada sākumā izraisot plašu degvielas krīzi Krievijā, kur tika ierobežota benzīna tirdzniecība.

Krievijas amatpersonas nav publiskojušas nekādus datus par kaitējumu valsts naftas infrastruktūrai, tomēr Krievijas diktators Vladimirs Putins 1. oktobrī izteicās, ka šie uzbrukumi Krievijai izmaksājuši aptuveni 1% no tās iekšzemes kopprodukta. “Viņi sāka uzbrukt naftas rafinēšanas rūpnīcām un atklāti paziņoja, ka mērķis ir nodarīt kaitējumu mūsu ekonomikai. Vai viņi sasniedza savu mērķi? Daļēji,” Valdaja diskusiju kluba politologu sanāksmē paziņoja Putins.

Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara teica, ka Ukrainas izlūkošanas dienestu, Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas analītiķi ir novērtējuši uzbrukumu sekas. “51% neitralizētas naftas pārstrādes jaudas ir ievērojams trieciens ienaidnieka ekonomikai, tā spējai veikt agresiju un apgādāt savus karaspēka grupējumus. Mūsu dziļie uzbrukumi turpina pārnest karu uz Krievijas teritoriju,” norādīja ministrs.

Krievija vēsturiski bijusi trešā lielākā rafinēto naftas produktu ražotāja no jēlnaftas aiz ASV un Ķīnas.

Dažas no Krievijas 32 naftas pārstrādes rūpnīcām kopš kara sākuma cietušas pat 15 reizes, un pēdējos mēnešos ik pēc trim dienām ir cietusi viena rūpnīca, radot bojājumu un avārijas remonta ciklu, kas ilgtermiņā var pasliktināt iekārtu darbību, norāda Starptautiskā enerģētikas aģentūra (SEA).

Ukrainas uzbrukumi arvien biežāk vērsti arī pret sarežģītāko aprīkojumu, kas attīra degvielu no piemaisījumiem, un tā remonts aizņem mēnešus. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka dīzeļdegvielas ražošanas apjoms ir samazinājies par aptuveni 30%, un autovadītājiem ir nācies gaidīt līdz pat 40 stundām, lai uzpildītu degvielu degvielas uzpildes stacijās.

Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumi mēģinājuši kompensēt šo situāciju, atliekot plānotos apkopes darbus un atkal iedarbinot uz laiku apturētās iekārtas. Vēl viens risinājums bijis degvielas kvalitātes standartu pazemināšana, lai nodrošinātu benzīna piegādes. Kremlis arī aizliedzis dīzeļdegvielas eksportu, tādējādi paaugstinot globālās cenas.