Esprielja paziņoja, ka jaunizveidotās īpašo uzdevumu vienības “Urano” (“Urāns”) galvenais uzdevums būs novērst benzīna un dīzeļdegvielas zādzības no cauruļvada, kas savieno Karību jūras piekrasti ar naftas pārstrādes rūpnīcu Barankabermehā.

Zādzības pastrādā valstī lielākais aktīvais komunistu teroristiskais grupējums “Nacionālās atbrīvošanas armija” (ELN).

Prezidents vainoja grupējumu par degvielas zādzībām no cauruļvada nolūkā atbalstīt noziedzīgas ekonomiskās aktivitātes.

“Viņi to izmanto kokaīna ražošanai, nelegālu raktuvju darbināšanai un ienākumu gūšanai teroristu aktivitātēm,” norādīja Esprielja.

Gandrīz 20 gadus Kolumbijas armija izmantoja īpašo uzdevumu vienības, kas sastāvēja no armijas, flotes un gaisa spēku pārstāvjiem, lai cīnītos pret nemiernieku grupējumiem lauku apvidos.

Īpašo uzdevumu vienības tieši pārraudzīja komandieri Bogotā, un tās palīdzēja armijai gūt svarīgas uzvaras pret lielāko komunistu teroristu bandu Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC), līdz 2016. gadā tika parakstīts miera līgums ar šo grupējumu.

Bijušā prezidenta Gustavo Petro administrācija pirms diviem gadiem atteicās no šīs stratēģijas, jo amatpersonas centās piešķirt armijas komandieriem lauku apvidos lielāku kontroli pār operācijām.

Daži kritiķi apgalvoja, ka lēmums vājināja Kolumbijas armiju.

Konservatīvais prezidents Esprielja, kas amatā stājās augustā, atteicās no miera sarunām ar atlikušajām nemiernieku grupējumiem.

Viņš norādīja, ka, atjaunojot apvienotās īpašās uzdevumu vienības, valdība varēs stāties pretī nemiernieku grupējumiem un narkotiku bandām ar lielāku spēku. Viņš piebilda, ka “Urano” vienībā būs arī policisti.

“Nebūs nekādu sarunu vai empātijas pret terorismu,” viņš paziņoja.