Augstākās tiesas tiesnesis Pablo Ljarena pieņēma šādu lēmumu pēc tam, kad Spānijas Konstitucionālā tiesa atbalstīja 2024. gada amnestijas likuma paplašināšanu, iekļaujot tajā arī noziedzīgo nodarījumu – līdzekļu piesavināšanos.

Pudždemons atradās pie varas Katalonijā 2017. gadā, kad reģions mēģināja iegūt neatkarību no Spānijas referenduma ceļā, izraisot Spānijas smagāko politisko krīzi pēdējo desmitgažu laikā.

Lai izvairītos no aizturēšanas, viņš un vēl divi Katalonijas neatkarības kustības līderi Tonijs Kamins un Klara Ponsati aizbēga no Spānijas. 2019. gadā viņi tika ievēlēti Eiropas Parlamentā (EP).

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess 2024. gadā piekrita amnestēt neatkarības kustībās iesaistītās personas apmaiņā pret Katalonijas separātistu partiju atbalstu, lai nodrošinātu sev jaunu pilnvaru termiņu pēc 2023. gada vēlēšanām. Taču Pudždemonam joprojām Spānijā draudēja aizturēšana atsevišķā apsūdzībā par līdzekļu piesavināšanos, uz ko amnestija līdz šim neattiecās. Pudždemons tika apsūdzēts par valsts līdzekļu izmantošanu referenduma organizēšanai, ko tiesas atzina par līdzekļu piesavināšanos.

Sančess atzinīgi novērtēja Pudždemona apcietināšanas ordera atcelšanu, norādot, ka tas ļaus Katalonijai skatīties nākotnē.

Jau ziņots, ka Sančess pirmdien izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī.

Premjerministrs šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad parlaments noraidīja abus valdības priekšlikumus mājokļu krīzes risināšanai. Pret tiem balsoja ne tikai galvenie opozīcijas spēki – konservatīvā Tautas partija (PP) un nacionālkonservatīvā partija “Vox” (“Balss”), bet arī valdības bijusī partnere, konservatīvā Katalonijas separātistu partija “Junts per Catalunya” (“Kopā par Kataloniju”), kurai pieder arī Pudždemons. Tās septiņas balsis pret pasākumiem izrādījās izšķirošas priekšlikumu noraidīšanā.

Kopš Pudždemona aizbēgšanas atbalsts “Junts per Catalunya” ir samazinājies, jo Katalonijas neatkarības kustība ir zaudējusi inerci, un par “Junts per Catalunya” konkurentu kļuvusi jauna galēji labēja separātistu partija “Alianca Catalana”.