Šādas nodevas ieviešanu pati valdība atbalstīja vēl vasarā. Jautāts, kas ir mainījies kopš tā laika un kādēļ premjers vairs neatbalsta tās ieviešanu, viņš sacīja, ka šāds secinājums radies “tiešā komunikācijā ar mūsu partneriem”.

Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai.

Kulbergs uzskata, ka šī summa tomēr neesot vērta, lai bojātu attiecības ar ASV sabiedrotajiem. “Es labprāt no budžeta sniegšu atbalstu filmu industrijai, lai nebojātu šīs attiecības,” piekāpīgs bija premjers.

Viņš pieminēja Lietuvas piemēru, kura pašreiz esot “uz naža asmens” vienoties par papildu ASV militārā spēka izvietošanu valstī. “Un jebkāds šāds niecīgs solītis, kur mēs stulbi noreaģējam pret, var kalpot pret mūsu nacionālās drošības interesēm,” uzskata Kulbergs.

Premjers arī uzsvēra, ka pie viņa SIA “Tet” par šo jautājumu nav vērsies.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija septembra beigās galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, kas paredz audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem ik gadu ieguldīt vismaz 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem vietējā audiovizuālā satura veidošanā. Regulējuma mērķis ir veicināt Latvijas filmu un seriālu ražošanu un nodrošināt plašāku vietējā satura pieejamību straumēšanas platformās.

Tāpat vēstīts, ka Kulbergs pirmdien paziņoja, ka valdībai būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa un tā vietā vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu.

Par šādu Kulberga paziņojumu neizpratni bija paudusi Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Latvijas Kinorežisoru ģilde.