Kamēr skolēni turpināja bloķēt vidusskolas, Marseļā, Strasbūrā un citās pilsētās notika demonstrācijas viņu atbalstam.

“Mums ir jāieklausās viņos. Viņiem ir 17 gadi (..), un viņi zina, par ko runā. Ir svarīgi parādīt, ka ir pieaugušie, kuri viņus atbalsta,” ziņu aģentūrai AP norādīja viena no protestētājām Lillē.

Francijas Iekšlietu ministrija lēš, ka otrdien visā valstī demonstrācijās piedalījās 256 000 cilvēku, tostarp 56 000 Parīzē, kur nelielas protestētāju grupas sadūrās ar policistiem, tomēr kopumā gājiens cauri pilsētai noritēja mierīgi.

Varasiestādes pagājušajā nedēļā sāka slēgt skolas, lai mazinātu protestu ietekmi, jo skolām nodarīti postījumi un vardarbībā cietuši darbinieki. Sadursmēs ievainoti arī protestu dalībnieki un policisti.

Valdības reakcija uz skolēnu protestiem bijusi stingra. Policija pagājušajā nedēļā aizturēja vairāk nekā 5000 cilvēku, no kuriem 85% bija nepilngadīgie. Policija plaši izmantojusi arī asaru gāzi pret skolēnu protestiem.

Policijas agresīvā rīcība saniknojusi daļu vecāku un pedagogu.

Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess apgalvoja, ka policijas rīcība “gandrīz visos gadījumos” bijusi samērīga un ka protestu akcijas dažkārt pārvērtās par nemieriem, kas prasīja policijas iejaukšanos.

Tikmēr Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī atzina, ka valdībai un skolu vadībai ir jāieklausās skolēnu bažās un jārod risinājumi.

Otrdien parlamentā, atbildot uz jautājumiem par protestiem, Lekornī nosodīja ekstrēmo vardarbību, kas apdraud skolas. Atbildot uz kritiku par policijas taktiku, viņš solīja, ka visi negadījumi tiks izmeklēti, un apsūdzības, ka policija ir rasistiska, nosauca par meliem.