“LatRailNet” joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi premjers sagaida, ka šie apsvērumi jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai Eiropas Savienības (ES) lēmums.

Kulbergs norāda, ka valdības mērķis ir skaidri definēts – apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. “Juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No “LatRailNet” sagaidu konkrētu piedāvājumu uzņēmuma kompetences ietvaros, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Ja ar infrastruktūras maksu politisko mērķi sasniegt nevar, tas skaidri jāpasaka un jāpamato, lai valdība var lemt par citiem instrumentiem,” viņš min.

Tāpat Ministru prezidents norāda, ka jāpārskata infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālais modelis, izvērtējot, vai atsevišķa struktūra LDz koncernā nodrošina nepieciešamo neatkarību un efektivitāti.

Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paātrina infrastruktūras maksas pārskatīšanu un ieviešanu. Uzņēmums “LatRailNet” tika aicināts izvērtēt iespēju paaugstināt maksu līdz trīskāršam līdzšinējās maksas apmēram.

Kulbergs atzīmē, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, tostarp nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.

Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi ir jāsaskaņo Baltijas valstu un ES līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.

Kulbergs norāda, ka Igaunijas valdības lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu ir nozīmīgs solis kopīgā Baltijas drošības politikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka, pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas, Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim bijis gandrīz neesošs. Tādēļ aizliegumam galvenokārt ir preventīvs mērķis, kas ir nepieļaut jauna Krievijas graudu eksporta maršruta izveidošanos.

Ministru prezidents šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu nākamnedēļ Briselē. Latvijas mērķis ir panākt koordinētu, tiesiski noturīgu un praksē efektīvu risinājumu.

Kulbergs uzdevis ārlietu, tieslietu un satiksmes ministriem izvērtēt Igaunijas risinājuma piemērošanu Latvijā, tostarp ietekmi uz tautsaimniecību un iespējamos starptautisko tiesvedību riskus.

Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) uzdots sagatavot likumprojektu par “LatRailNet” likvidāciju un tā funkciju nodošanu SPRK. Priekšlikumā jāizvērtē funkciju pārņemšanas tiesiskie un praktiskie nosacījumi, nodrošinot atbilstību ES prasībām un infrastruktūras maksas noteikšanas nepārtrauktību.

Kozlovskim jāizvērtē arī Polijas pieeja Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai, tostarp tranzīta un importa nošķiršana dažādos kravu pārkraušanas un uzglabāšanas apstākļos. Izvērtējumā jānosaka, vai un kā šādu pieeju iespējams tiesiski piemērot Latvijā.

Ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) nedēļas laikā jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikums par tranzīta aizliegumu, par pamatu ņemot Igaunijas pieeju, un tā ietekmes uz budžeta ieņēmumiem novērtējums. Kopā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (AS) jāsagatavo nacionālo sankciju pakete Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegšanai, izvērtējot tās finanšu ietekmi un atbilstību ES tiesībām. Savukārt zemkopības ministram Uldim Augulim (ZZS) nākamnedēļ jāziņo par graudu paraugu ņemšanas gaitu un sadarbības ar Ukrainu rezultātiem.

Jau ziņots, ka Kulbergs medijiem 6. oktobrī norādīja, ka “LatRailNet” nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, bet paaugstinājusi to par 24%.

Valdība, virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, aicināja “LatRailNet” izvērtēt iespēju Krievijas graudaugu kravu tranzītam noteikt dzelzceļa infrastruktūras maksu 300% apmērā no līdzšinējās maksas. Tomēr, kā atzina Kulbergs, tas joprojām nav noticis.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.

Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka līdzšinējo divu mēnešu vietā infrastruktūras maksas izmaiņu publicēšanas termiņu šādos gadījumos varēs saīsināt līdz divām nedēļām. Vienlaikus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam būs nedēļas laikā jāpārskata attiecīgajiem pārvadājumiem piemērojamā infrastruktūras maksa un jāpieņem lēmums par tās apmēru.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka pastāv riski saistībā ar iespējamu kravu plūsmas samazināšanos, tiesvedībām un negatīvu ietekmi uz transporta nozares uzņēmumiem. Tāpat atzīmēts, ka piedāvātais īstermiņa risinājums var radīt strīdus par tā atbilstību ES transporta politikas regulējumam.

Valdība arī noteikusi, ka gadījumā, ja no paaugstinātās infrastruktūras maksas tiks gūti papildu ieņēmumi, tie tiks novirzīti Ukrainas aizsardzības vajadzībām atbilstoši vēlāk pieņemamiem lēmumiem.

Kā ziņots, valdība jau iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.