“Anrī Kagans un Kenso Soai ir atrisinājuši vairāk nekā gadsimtu vecu ķīmijas mīklu: kā spontāni var rasties homohiralitāte,” paziņoja Nobela Ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke. “Viņu izstrādātās ķīmiskās reakcijas ir iespaidīgas.”

“Pateicoties Anrī Kaganam un Kenso Soai, mēs tagad zinām, kā var rasties homohiralitāte. Viņu atklājumi ir bijuši izšķiroši ķīmiķiem, kuri izstrādā reakcijas zāļu ražošanai,” teikts paziņojumā.

Francijā dzimušais Kagans strādā Parīzes Dienvidu universitātē, bet 95 gadus vecais, Japānā dzimušais Soai – Tokijas Zinātnes universitātē.

Pērn Nobela prēmijā ķīmijā tika piešķirta japānim Susumu Kitagavam, Lielbritānijā dzimušajam Ričardam Robsonam un Jordānijā dzimušajam ASV zinātniekam Omaram M. Jagi par tā dēvēto metāla organisko karkasu izstrādi.

Ievadot šī gada Nobela prēmiju nedēļu, pirmdien balva medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekam Karlam Deiserotam, kā arī diviem vācu pētniekiem – Pēteram Hēgemanam un Georgam Nāgelam – par jonu kanālu un optoģenētikas pētījumiem.

Nobela prēmija fizikā otrdien piešķirta beļģu zinātniekam Francisam Halzenam par neitrīno pētījumiem.

Ceturtdien tiks piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet piektdien – Nobela Miera prēmija.

Visbeidzot nākampirmdien tiks pasludināts Nobela prēmijas laureāts ekonomikā.

Šī gada prēmijas lielums ir 12 miljoni Zviedrijas kronu (nedaudz vairāk nekā miljons eiro).