Šī izmaiņa liecina par ievērojamu Maskavas vadītā hibrīdkara saasināšanos, konferencē par iekšējās drošības jautājumiem Kopenhāgenā norādīja Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (PET) vadošā analītiķe Josefīna Kristensena.

“Pavasarī mēs novērojām daudz plānošanas, bet ļoti maz reālu darbību; vasaras sākumā mēs redzējām, ka viņi sāka īstenot daudz vairāk,” teica Kristensena. Krievija ir nonākusi pie secinājuma, ka tās iepriekšējie plaša mēroga uzbrukumi “nav radījuši atturošu efektu uz Rietumu NATO dalībvalstīm attiecībā uz atbalsta sniegšanu Ukrainai”, viņa skaidroja.

Maskava saglabā politisko kontroli pār operācijām, taču operatīvā drosme pieaug, viņa norādīja. Pašlaik Krievija cenšas sasniegt mērķus, kas tieši ietekmē frontes līniju, un tas nozīmē ietekmēt ieroču ražošanu, viņa piebilda.

Kristensena citēja Krievijas Aizsardzības ministrijas sarakstu, kurā uzskaitīti Eiropas bezpilota lidaparātu un to komponentu ražotāji, kuri, pēc Maskavas teiktā, aprīlī tika identificēti kā potenciāli militāri mērķi.