No 12. līdz 25. septembrim Liepājas “Jauniešu
māja” rīkoja jauniešu aptauju, kura notika Izglītības un zinātnes
ministrijas atbalstītā projekta ”Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana
Liepājā” ietvaros, portālu informēja Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Ar aptaujas rezultātiem 21. novembrī iepazīsies Domes
Jaunatnes lietu komisija. Tos plānots izmantot, izstrādājot Liepājas pilsētas Jaunatnes politikas rīcības
plānu turpmākajiem trim gadiem. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra Jauniešu mājas
iesniegtais projekts ”Jauniešu
dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā” tika
atbalstīts IZM rīkotajā projektu konkursā. Jaunatnes politikas
īstenošanas indeksa noteikšanai nepieciešamo pētniecības pakalpojumu veica SIA ”Factum”. Pētījuma mērķis bija noteikt Liepājas pilsētas pašvaldības
jaunatnes politikas īstenošanas indeksu, lai izvērtētu īstenotās jaunatnes
politikas ietekmi uz jauniešu dzīvi, novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un
sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā. 

Projekta pētījuma mērķa grupa bija Liepājas
pilsētas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunieši aptaujā varēja
piedalīties, izmantojot  mājas lapā www.jauniesumaja.lv ievietoto aptaujas
anketas elektronisko versiju, kā arī aizpildot anketas Jauniešu mājā un izlases
veidā arī Liepājas pilsētas mācību iestādēs.

Aptaujas
izlase tika veidota, izmantojot nejaušās izlases metodi. Pavisam iegūtas
un rezultātu analīzē iekļautas 217 intervijas ar jauniešiem. Projekta aptaujā
piedalījušies 25 jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem, 121 jaunietis vecumā
no 16 līdz 19 gadiem un 71 jaunietis vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Attiecīgi pēc
dzimuma: vīrieši – 105 un sievietes – 112.

Projektā
bija iekļautas šādas jaunatnes politikas īstenošanas jomas: izglītība un
apmācība; līdzdalība; brīvprātīgais darbs; jaunrade un kultūra; nodarbinātība un
uzņēmējdarbība; veselības aizsardzība un labklājība; sociālā iekļaušana;
jaunatne un pasaule. 

Pēc aptaujas rezultātiem varēja
salīdzināt Liepājas pašvaldības jauniešu vērtējumu ar Latvijas rādītājiem:

Viena no labāk novērtētajām jaunatnes politikas nozarēm
Liepājā, ir ”Jaunrade un kultūra”, kas Liepājā ir novērtēta augstāk par
Latvijas vidējo rādītāju. Liepājas pašvaldībā dzīvojošie jaunieši labi novērtē
savas iespējas apmeklēt un piedalīties dažādos kultūras pasākumos, kā arī
izmantot citas kultūras un jaunrades jomas piedāvātās aktivitātes. Labais
vērtējums norāda arī uz pašu jauniešu aktivitāti un vēlmi iesaistīties kultūras
pasākumu organizēšanā.

Otrs politikas aspekts, kurš Liepājā ir novērtēts
augstāk nekā vidēji Latvijā, ir ”Līdzdalība”. Lai gan ”Līdzdalība” kopumā
valstī ir viszemāk novērtētais jaunatnes politikas īstenošanas aspekts, tomēr Liepājas
jauniešu sniegtais vērtējums savām iespējām iesaistīties dažādās sabiedriskās
dzīves aktivitātēs gan savā izglītības iestādē, gan ārpus skolas tiek novērtēts
pozitīvi.

Līdzīgs vērtējums kā Latvijā kopumā Liepājā tiek
sniegts tādiem aspektiem kā ”Veselības aizsardzība un labklājība”, ”Izglītība
un apmācība”, ”Brīvprātīgais darbs” un ”Sociālā iekļaušana”. Tas nozīmē, ka
šajās politikas dimensijās Liepājas pašvaldības jaunieši savos vērtējumos
būtiski neatšķiras no kopējiem Latvijas rādītājiem.

Savukārt, politikas dimensijas ”Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība” un ”Jaunatne un pasaule” ir saņēmušas zemākus vērtējumus nekā
Latvijā kopumā. Tomēr, lai arī nodarbinātības joma Liepājā, salīdzinot ar
valsti kopumā, ir zemāk vērtēta, Liepājas jauniešu vidū tai ir viens no augstākajiem
vērtējumiem. Tas parāda, ka jaunieši savu potenciālu un iespējas iekļauties
darba tirgū vērtē pietiekami pozitīvi.

Zemākais
vērtējums ir sniegts sadaļai ”Jaunatne un pasaule”. Tas ir viszemāk vērtētais
politikas aspekts Liepājas jauniešu vidū. Tas atklāj, ka jaunieši kritiski
vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumus, kuri attiecas gan uz viņu pašu dzīvi,
gan valsts un sabiedrības dzīvi kopumā. Jauniešiem pietrūkst pārliecības par
savām spējām ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu gan valsts, gan pašvaldības
līmenī, tai skaitā arī jautājumos, kuri attiecas uz viņu dzīves kvalitāti un
iespējām. Vienlaicīgi tas
norāda arī uz samērā zemo jauniešu interesi par notikumiem dažāda līmeņa
teritoriālajās vienībās, piemēram, savā dzīves vietā, reģionā, Latvijā, Eiropā
un citur pasaulē. Ar pētījuma
rezultātiem plānots iepazīstināt arī Jauniešu Domi, Jauniešu mājas padomi u.c.
jauniešu organizācijas.