Augstākā tiesa 30. septembrī nolēma atstāt negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru Eigimam piespriests cietumsods uz pusotru gadu.

Izskatot apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, AT skaidroja, ka apelācijas tiesas secinājums par to, ka aizstāvības iesniegtie dokumenti nepierāda apsūdzētā nevainīgumu, pats par sevi nenozīmē nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

Būtiski ir tas, vai vainīgums pamatots ar apsūdzību apstiprinošiem pierādījumiem un vai aizstāvības iesniegtie dokumenti ir izvērtēti.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā sākotnēji Eigimam piesprieda trīs gadu reālu cietumsodu, naudas sodu, daļēju mantas konfiskāciju, tiesību atņemšanu ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī probācijas uzraudzību.

Spriedums tika pārsūdzēts.

Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances 2022. gada 22. aprīlī pieņemto spriedumu daļā par noteikto sodu Eigimam, Jānim Sprūgam un daļā par SIA “Modus Būve” noteiktās naudas piedziņu.

Rīgas apgabaltiesa no trim gadiem uz vienu gadu un sešiem mēnešiem samazināja pirmās instances piespriesto cietumsodu Eigimam.

Ņemot vērā to, ka netika ievēroti likuma nosacījumi par krimināllietas pabeigšanu saprātīgā termiņā, apelācijas instances tiesa samazināja Eigimam piespriesto brīvības atņemšanas sodu, un Sprūgam noteica alternatīvu soda veidu – probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Pilnīgi saskaitot piespriestos sodus pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesa nolēma kā galīgo sodu Eigimam noteikt brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, 2220 eiro naudas sodu, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot transporta līdzekli un piekabi transporta autovedējam, kā arī atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos uz vienu gadu ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Arī “Modus Būve” noteiktais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu tika samazināts līdz 14 800 eiro.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas iepriekš informēja, ka Daugavpils domes izsludinātajā iepirkuma rezultātā ticis noslēgts līgums ar uzņēmēja pārstāvēto kompāniju, bet Eigims 2018. gadā esot pieprasījis ne mazāk kā 10 000 eiro kukuli par uzņēmuma atbalstīšanu.

Kriminālprocess saistīts ar izglītības iestāžu pārbūves iepirkumu, kurā par uzvarētāju atzīta “Modus būve”.

Informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā liecināja, ka kopējā līguma summa par izglītības iestādes Parādes ielā 7 pārbūvi bija 2 730 347 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

“Modus būve” iepirkumā tika izvēlēta četru pretendentu konkurencē.

Sprūgam pieder 60% “Modus būves” kapitāldaļu, liecina “Firmas.lv” informācija.

Eigims iepriekš apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noliedza, saistot tās ar politiku.