Plāno uzlabot dzeramā ūdens kontroli un noteikt pienākumu informēt patērētājus par plānotu dezinfekciju
Plānots pilnveidot dzeramā ūdens uzraudzību un noteikt ūdens piegādātājiem pienākumu informēt patērētājus par piesardzības pasākumiem saistībā ar plānoto ūdensapgādes sistēmas dezinfekciju, to paredz Veselības ministrijas (VM) un Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību.
LETA
Patērētāji būtu jāinformē, ja dezinfekcijas dēļ ūdenī iespējamas ķīmisko reaģentu atliekvielas, smaržas, garšas vai citu īpašību izmaiņas.
Tas ļautu iedzīvotājiem laikus sagatavoties, piemēram, nodrošināt dzeramā ūdens krājumus.
Daudzi piegādātāji patērētājus jau informē, taču noteikumos līdz šim šāds pienākums nav paredzēts.
Projekts paredz papildināt prasības par preventīviem pasākumiem, ja pastāv ūdens neatbilstības risks vai pārsniegtas Eiropas Komisijas (EK) kontrolsarakstā iekļauto vielu robežvērtības.
Nepieciešamos pasākumus norādītu Veselības inspekcija (VI), un tie varētu ietvert ūdens apstrādes uzlabošanu pirms piegādes patērētājiem.
Plānots arī stiprināt VI un Pārtikas un veterinārā dienesta sadarbību veselību apdraudoša ūdens piesārņojuma gadījumā, precizēt ūdens ieguves vietu sateces baseinu un ēku ūdensapgādes sistēmu risku novērtēšanu, kā arī veicināt nozares speciālistu izglītošanu.
VI tīmekļvietnē paredzēts publicēt vadlīnijas ūdens paraugu ņemšanai legionellu analīzēm.
Atkāpes no ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām varētu piešķirt tikai tad, ja tās nerada iespējamu apdraudējumu veselībai un ūdens piegādi nevar nodrošināt citā saprātīgā veidā.
Tās būtu piemērojamas iespējami īsu laiku, nepārsniedzot trīs gadus.
Administratīvā sloga mazināšanai paredzēts atcelt prasību pirms profilaktiskās dezinfekcijas saskaņot ar VI dezinfekcijas efektivitātes izmeklējumu programmu.
Saglabātos prasība veikt dezinfekciju, kontrolēt tās efektivitāti un dokumentēt pasākumus, kā arī piegādātāja atbildība par ūdens kvalitāti.
Kopā ar jaunās informēšanas prasības izmaksām piegādātāju administratīvās izmaksas samazinātos par aptuveni 18 872 eiro gadā.
Zarnu enterokoku noteikšanai plānots atļaut papildu analīzes metodi, kas ļauj ātrāk iegūt galīgos rezultātus.
EK jūlijā akceptējusi ministrijas lūgumu izmantot šo metodi.
Grozījumi izstrādāti, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Savienības direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti prasības un novērstu regulējuma piemērošanas problēmas.
EK konstatējusi, ka atsevišķas direktīvas normas Latvijas regulējumā vēl nav pārņemtas vai pārņemtas nepareizi.