“Pēc būtības tas [Trampa lēmums] atbilst, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdiem, zināmai nodevībai gan pret Ukrainu, gan pret demokrātiju,” teica Daukšts, uzsverot, ka Tramps šādi nostājas autoritārisma pusē un atzīst, ka ir par autoritārismu.

Daukšts arī piebilda, ka Trampa lēmums rada saspīlējumu abu ASV lielāko partiju iekšienē.

Politologs skaidroja, ka pirms vidustermiņa vēlēšanām Trampam jāparāda sevi kā spēcīgam līderim un demokrātijas aizstāvim, bet tas ir pretrunā ar viņa darbiem.

“Trampa piekrišana [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam nerada pozitīvu iespaidu valsts iekšienē,”

uzsvēra Daukšts.

Atbildot uz jautājumu par to, kā šis lēmums ietekmē Eiropu, Daukšts skaidroja, ka patlaban notiek ļoti lielas diskusijas starp Eiropas Savienības un NATO vadību, kurās vienlaikus, kā liecina NATO spēku komandiera Eiropā ASV ģenerāļa Aleksa Grinkeviča runa Varšavas samitā, ir noteikts iekšējs pretrunu loks ASV aizsardzības jeb kara ministrijā.

Politologs uzsvēra, ka pretrunas pastāv, bet ir grūti spriest, vai tās attīstīsies tālāk līdz pat ietekmei uz Ukrainu.

Jau ziņots, ka Tramps ir apturējis pirms mēneša pieņemtu likumu par plašām sankcijām un jauniem muitas tarifiem pret Krieviju, izdarot to īsi pirms šī likuma stāšanās spēkā.

Jaunās sankcijas un tarifi tiek apturēti līdz turpmākam paziņojumam saskaņā ar izpiildrīkojumu, kas tika publicēts piektdien.

Tramps paziņoja, ka viņš šādi rīkojas “ASV nacionālajās interesēs”.

Tramps 18. septembrī parakstīja likumprojektu par plašām ASV sankcijām pret Krieviju, lai izdarītu spiedienu saistībā ar tās karu pret Ukrainu, pēc šī likumprojekta pieņemšanas ASV Kongresā.

Saskaņā ar šo likumu tajā paredzētās sankcijas un tarifi stātos spēkā automātiski 30 dienu laikā pēc parakstīšanas, ja prezidents neizlemtu citādi.

Tramps to apturēja īsi pirms Kongresa noteiktā termiņa.

Jaunās sankcijas tiktu vērstas pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības nozarēm, diktatoru Vladimiru Putinu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī Maskavas tankkuģu “ēnu floti”, kas tiek izmantota Rietumvalstu noteikto sankciju apiešanai.

Tās arī piešķirtu Trampam pilnvaru noteikt muitas tarifus līdz 100% apmērā lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, starp kuriem ir Indija un Ķīna, lai samazinātu Maskavas ieņēmumus, ar kuriem tiek finansēts karš.

Likums arī vērsts pret kompānijām un ārvalstu aktoriem, kas atbalsta Krievijas armiju, un arī paplašina sankcijas pret Irānu.

Likums tika nosaukts republikāņu senatora Lindsija Greiema vārdā, kurš jau kopš 2025. gada aprīļa centās panākt tā pieņemšanu, bet nomira šī gada jūlijā.