Eksperte atgādināja, ka Rietumeiropā pēc kara daudzi politiķi nāca, piemēram, no pretošanās kustības, partizāniem vai strādnieku vides.

Tomēr 70., 80. un 90. gados, tāpat kā tas bija pirms kara, politika atkal kļuva drīzāk par elites nodarbošanos.

“Varbūt sabiedrība vienkārši nebija īsti apzinājusies to, ka šie cilvēki nemaz nebija gudrāki. Viņi vienkārši bija privileģētāki. Mūsdienu populisti parāda, ka politikas pasaule varbūt patiesībā ir nedaudz pieejamāka, nekā mēs bijām pieraduši domāt. Tas grauj tādu kā elites auru, kāda politikai agrāk piemita,” sacīja Balfūra.

Viņasprāt, tendences mūsdienu politikā liecina, ka ideoloģijas joprojām ir svarīgas.

“Zināmā mērā, beidzoties Aukstajam karam, ideoloģijas kļuva par kaut ko sliktu. Ideoloģiju pasaule izlīdzinājās kaut kur ap centru. Nedomāju, ka cilvēki piekrīt “pēcpatiesības” idejai, cilvēki drīzāk piekrīt noteiktam ideju kopumam, jo tās viņiem patīk. Vairāk nozīmes ir tam, vai tu tici vai nē, kas apliecina, ka ideoloģijas tomēr ir svarīgas, un ideoloģiju ēras beigu pasludināšana Aukstā kara noslēgumā, iespējams, bija pāragra,” sacīja “Carnegie Europe” direktore.

Vērtējot fenomenu, kad vairākās Eiropas valstīs kreisie un labējie spārni par daudziem jautājumiem ir vienisprātis un pat sadarbojas, Balfūra norādīja, ka politisko partiju sociālā bāze ir mainījusies.

Viņa atgādināja, ka kreisie tradicionāli bija strādnieku šķiras partija, kas bija ļoti cieši saistīta ar noteiktu ekonomiku, īpaši rūpniecību, un lielākā daļa kreiso politisko partiju izriet no sava veida sociālistiski marksistiskās tradīcijas, kas uzskatīja, ka pasaule ir sadalīta šķirās.

Tomēr pēc deindustrializācijas un šīs šķiru struktūras pārmaiņām, kas noritēja vairākus gadu desmitus, deviņdesmitajos gados un vēlāk cilvēki, kuri agrāk varētu būt balsojuši par kreisajām partijām, pārgāja uz labējo spārnu.

“Tas nav tik daudz saistīts ar partiju nostāju tuvināšanos, bet gan ar to, ka ir mainījusies politisko partiju sociālā bāze,”

secināja Balfūra.

Viņa norādīja, ka, pavērojot labējā spārna elektorātu, kļūst skaidri redzams, ka labējās partijas ir kļuvušas par starpklašu partijām.

Tās ir partijas, kurām izdodas piesaistīt balsotājus no visām vēlētāju grupām neatkarīgi no sociālās piederības vai vecuma.

“Ja runājam par labējiem un kreisajiem, tad statistika liecina, ka ceturtdaļa Eiropas vēlētāju balso par populistiskām un labējām partijām. Patiesībā tikai apmēram 5% balsstiesīgo iedzīvotāju visā Eiropā balso par kreiso spārnu,” piebilda Balfūra.

Visu interviju ar domnīcas “Carnegie Europe” direktori Rozu Balfūru lasiet https://www.leta.lv/plus/615BBF6A-95FB-4367-A7F5-2FEFE0681FBC/