Globālā finanšu krīze vai metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” slēgšana nav iemesls Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) nīkuļošanai, intervijā “Rietumu radio” sacīja Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Ainārs Ērglis.

Viņš norāda, ka kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinās kopš 2003.gada un galvenais iemesls, kāpēc uzņēmēji negrib investēt Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, ir infrastruktūras trūkums.

“Visas trīs ostas viena no otras atšķiras, taču ir arī kopīgas iezīmes, un tā ir diezgan pavirša attieksme pret ostas attīstības plānošanu, pret attīstības plāna realizāciju, kā arī pavirša attieksme pret normatīvo aktu ievērošanu,” sacīja Ērglis.

Ērglis arī noraidīja Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska (Liepājas partija) iepriekš paustos pārmetumus, ka VK paziņojums būtu tendenciozs vai izrauts no konteksta.

Kā liecina Liepājas pilsētas pašvaldības publiskajos pārskatos pieejamā informācija, 1997.gadā, kad tika dibinātaLiepājas SEZ, kravu apgrozījums Liepājas ostā bija 2,3 miljoni tonnu gadā un līdz 2003.gadam tas pakāpeniski pieauga līdz 4,9 miljoniem tonnu, taču vēlākajos gados atkal samazinājās. 2006. un 2007.gadā kravu apgrozījumsLiepājas ostā bija 4 miljoni tonnu.

2011. un 2013.gadā kravu apgrozījums Liepājas ostā bija attiecīgi 4,9 miljoni tonnu un 4,8 miljoni tonnu, bet 2012.gadā – 7,4 miljoni tonnu.

Liepājas SEZ attīstības plāns no 2008.gada līdz 2017.gadam paredz, ka pesimistiskajā scenārijā 2011.gadā ostai pērn vajadzēja strādāt ar 5,4 miljonu tonnu apgrozījumu, kamēr reālistiskais scenārijs paredzēja 8,9 miljonus tonnu gadā. Arī 2012.gadā, kad tika sasniegts kravu apgrozījuma rekords, ostas attīstības reālistiskais scenārijs – 7,7 miljoni tonnu – netika sasniegts.