Bibliotekāri ir izveidojuši
pērn visvairāk lasīto grāmatu sarakstus, bet pārdevēji
sarindojuši visbiežākos pirkumus. Lasītāju un pircēju favorīšu
ir pat ne desmitiem, bet simtiem, un katram grāmatu mīļotājiem
tās ir atšķirīgas. “Kurzemes Vārds” bibliotēku un
grāmatnīcu izveidotajos topos atzīmēja nosaukumus, kuri tajos
atkārtojas, izveidoja savu 2014. gada vispopulārāko grāmatu
sarakstu un tirdīja dažus liepājniekus – grāmatu gardēžus
– par pagājušā gada piedzīvojumiem literatūrā.

Zaļa skaudība par Jelgavu

Sandrai Mertenai ļoti patīk runāt par grāmatām. Viņa ir liela
lasītāja. Daudz ir tādu grāmatu, kas atstājušas viņas atmiņā
labu pēcgaršu, bet netrūkst arī tādu, kurām lasītāja veltī
dzēlīgu kritiku. Bet viena no pērnā gada lieliskākajām, pēc
viņas domām, ir Jāņa Joņeva “Jelgava 94”.

“Brīnišķīga!”
Viņai, augušai rīdziniecei no Ķengaraga, esot zaļa skaudība par
jelgavniekiem, kuriem nu šāda grāmata ir. “Es būtu starā,
ja kāds par Ķengaragu tā būtu uzrakstījis. Pusaudžu domas,
izjūtas, meklējumi – izlasot mēģināju atcerēties arī pati
sevi 14–15 gadu vecumā, tas bija man ļoti interesanti –
paskatīties uz to laiku ar šīm acīm. Lasīt bija ārkārtīgi
viegli. Grāmata man ļoti, ļoti patika, jebkuram iesaku!”

Pārsteigums Sandrai ir par
Māras Zālītes grāmatu “Pieci pirksti”. “Neesmu
dzejas fane, un neesmu bijusi arī šīs autores fane. Ilgi šaubījos,
vai grāmatu pirkt vai ne. Bet, kad tomēr nopirku un izlasīju, ļoti
nopriecājos, ka tāda grāmata ir. Savā ziņā man tā atgādināja
Vizmas Belševicas Billi, jo arī viņa ir meitene, kas uztver
pieaugušo pasauli ar tās briesmām. Grāmatu ir ļoti viegli,
pilnīgi nepiespiesti izlasīt, arī padsmitnieks
to varētu bez grūtībām. Šo grāmatu vajadzētu izlasīt katram
latvietim, un tā būtu iekļaujama skolu obligātajā literatūrā.
Ļoti gaidu “Piecu pirkstu” turpinājumu.”

“Zvaigznes ABC”
grāmatnīcās septītā populārākā tulkotās literatūras grupā
ir Gregorija Deivida Robertsa “Šāntarāms”, kas
iekarojusi arī Sandru: “Pēc simtās lappuses to sāku lasīt
no jauna, lai pasvītrotu vietas, atziņas, kas man patīk – darīju
tā, kā agrā jaunībā. Autoram ir ļoti patīkama valoda. Man
patīk, kā viņš izskaidrojis indiešu kultūru, sadzīvi.”
Ārkārtīgi laba, pēc viņas domām, ir arī Ābrahama Vergēzes
“Liktens deja”, kurā ir, ko padomāt, un kuru viņa
noteikti iesaka izlasīt. Bet katrā grāmatplauktā noteikti jābūt
lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites romānam “Silva
rerum”: “Tas jau ir fantastiski uzrakstīts! Teikumi – kā
var tik skaisti uzrakstīt! To ir bauda lasīt. Brīnišķīga valoda
un lieliski iztulkots.” Šīs abas ne grāmatnīcu, ne
bibliotēku topos – vismaz pagaidām – nav iekļuvušas.

“Jebkurš var uztaisīt”

Toties kaismīgajai
lasītājai neimponē tāds topu līderis kā Paulu Koelju. Pēc
pāris izlasītajām viņa spriež, ka ar taustiņu “copy”
un “paste”, un ar interneta meklētāja palīdzību ikviens
tādas grāmatas varētu sarakstīt. “Brīnos, ka to vēl kāds
lasa. Es viņu par rakstnieku neuzskatu. Bet, ja kādam tur ir
saskatāmas kādas gudrības, tad lai tā būtu.”

Nepavisam viņai nav
iepatikusies pasaules grāmatu topa līdere, dižpārdokļu autore E.
L. Džeimsa ar “Greja piecdesmit nokrāsām”, populāras ir
arī pārējās šīs rakstnieces grāmatas. “Izlasīju tikai
“Nokrāsu” pirmās 25 vai 30 lappuses. Tā absolūti nav
mana grāmata. Prasta lubu literatūra, plakani, nelasāmi tēli, es
nesaprotu, par ko ir tas nenormālais bums,” lasītāja brīnās.
Arī populārais rakstnieks Dens Brauns zaudējis pievilcību viņas
acīs: “Pirmais – “Da Vinči kods” – bija
aizraujošs, it sevišķi, ja var aizbraukt ceļojumā un tās vietas
redzēt pats savām acīm. Izlasīju arī “Eņģeļus un
dēmonus”, bet jutu, ka autors sāk atkārtoties, iezogas
vienmuļība. Tāpēc nolēmu, ka vairāk viņa grāmatas nelasīšu.”
Tomēr D. Brauna “Inferno” arī ir viena no
populārākajām pērn Latvijā.

Beidzot arī latviešiem!

Liepājas bibliotēkās otra
populārākā tulkotās daiļliteratūras grupā pērn bijusi
Kamillas Lekbergas “Ledus princese”, bet Sandras labvēlību
šī grāmata nav ieguvusi. “Ir citi ļoti labi detektīvi, ja
gribas tādus palasīt.” Viņa iesaka Arturo Peresa-Revertes
“Dimā klubu jeb Rišeljē ēnu” un “Paukošanas
skolotāju”, šos darbus viņa raksturo ar vārdu inteliģenti.
Ļoti paticis un negaidītu iznākumu dāvājis Giljermo Martiness
romānā “Slepkavība Oksfordā”. “Ļoti interesants
sižets un iznākums bija Žoela Dikēra grāmatai “Patiesība
par Harija Kebēra lietu”, un vēl man patika Sillas un Rolfa
Berjlindu “Pilnmēness paisums”.”

“Beidzot
arī latviešiem ir diezgan ciešams detektīvs, Nila Saksa un Jurģa
Liepnieka grāmatu “Nāve – tās nav beigas” ļoti gribas
paslavēt! Interesanti tēli, sižets, nekāda vaina. Pirmais cepums
sanācis labs. Tas ir pēdējais labākais kriminālgabals latviešiem
pēc Andra Kolberga, kam abi autori tomēr nestāv klāt.” “Nāve
– tās nav beigas” nāca klajā 2014. gada nogalē, un pašlaik
ir viena no pircēju visvairāk pieprasītajām.

“Esmu grāmatu
visēdāja.
Ir autori, kuru grāmatas pērku neskatoties, neatkarīgi no cenas,
jo zinu, ka nevilšos: Gabriels Garsija Markess, Umberto Eko, Ians
Makjuans. Grāmatas izšķirstu, skatos, ko recenzijās par tām
rakstījušas amerikāņu un angļu topa avīzes. Pašlaik esmu
iesākusi divas grāmatas – Sillas un Rolfa Berjlindu detektīvu
“Trešā balss” un Umberto Eko “Iepriekšējās dienas
sala”.”

Grāmata liek iztaisnoties

Maijai Jansonei labā atmiņā
palikusi Klarisa Pinkola Estesa grāmata “Sievietes, kuras
skrien ar vilkiem”, kas ir popularitātes augšgalā –
Liepājas bibliotēkās tulkotās dokumentālās un zinātniski
populārās literatūras sarakstā tā ir pirmajā vietā. Maija to
noteikti iesaka izlasīt. “Pelēkajā un smagajā laikā, kāds
tagad ir gan laukā dabā, gan politikā, šī grāmata liek
iztaisnoties, kaut ko savā labā darīt. Kaut vai tīri fiziski, es
saņemos un pabraucu ar trenažieri. Vai arī paklausos labu mūziku,
ko sen neesmu darījusi.” Kas ir tie vilki, ar kuriem sievietes
skrien? Maija: “Tie ir sava veida konkurenti, kuriem ir jātur
līdzi, bet tomēr viņi it kā ar savu purnu pabaksta – dari kaut
ko!”

Starp citām pērn
lasītajām, kuras pati atzīst par labākajām, Maija nosauc Andra
Grūtupa “Maniaku”. “Tas man, juristei, bija
interesanti, tomēr pret grāmatu man ir divēja attieksme. Šķita,
ka autors it kā netīši tīksminās par slepkavu Rogaļovu, bet
tomēr – man patīk vēsture. Interesanti lasīt, jo pati biju
jauna aprakstītajā laikā.”

Jaunākās paaudzes vēsturnieks

Aigars Štāls interesējas
par vēsturi, tāpēc mērķtiecīgi lasa par to. Viena no pērn
lasītajām ir Ulda Neiburga grāmata “Dievs, Tava zeme deg!
Otrā pasaules kara stāsti” (“Zvaigznes ABC”
grāmatnīcās pērn septītā visvairāk pirktā grāmata).
U. Neiburgs ir jaunās paaudzes vēsturnieks, līdz ar to viņa
pētījumus Aigars vērtē kā objektīvus, un tas viņam ir svarīgi:
“Daudz ir sarakstījuši trimdas latvieši, publicētas vecākās
paaudzes, kara līdzdalībnieku atmiņas, līdz ar to ir bijuši gan
noklusējumi, gan arī tendenciozi darbi. Bet Uldis Neiburgs spējis
būt neitrāls. Karš bija traģēdija, kurā cilvēki šausmīgi
cieta tiklab no vācu nacisma, kā no krievu sarkanarmijas, un
nelietīgi bija abi režīmi – gan hitleriskais, gan staļiniskais.
Labi, ka viņš šīs tēmas risina. Tādas grāmatas ir jālasa, tās
prasa laiku un tajās ir jāiespringst.” Starp citām pērn
lasītajām un sev nozīmīgajām Aigars atzīmē divas grāmatas par
krievu-somu karu: Viljams R. Troters “Krievu-somu 1939.– 1940.
gada Ziemas karš”, un Minskā 1999. gadā izdotu rakstu krājumu
“Sovetsko finskaja voina. 1939–1940”, kuru nopircis
lietotu grāmatu galdā tirgū. “Pēdējos gados labākās
publikācijas un izsvērti pētījumi par šo tēmu,” saka
vēstures mīļotājs.

Populārākās, pērn
visvairāk lasītās un pirktās grāmatas Latvijā:

E. L. Džeimsa “Greja
piecdesmit nokrāsas”

E. L. Džeimsa “Brīvība
piecdesmit nokrāsās”

Anna Skaidrīte Gailīte “Vienā dienā – visa dzīve”

Klarisa Pinkola Estesa “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”

Dens Brauns “Inferno”

Stīvs Hārvijs “Rīkojies
kā sieviete, domā kā vīrietis”

Igors Kudrjavcevs “Miera
ārsta padomi”

Pjērs Dikāns “Dikāna diēta”

Māra Zālīte “Pieci pirksti”

Jānis Joņevs “Jelgava 94”

Irēna Lagzdiņa “Izslāpums.
Olga Dreģe”

Valdis Valters “Dumpinieks
ar ideāliem”

Armands Puče “Kambala…,
āmen!”

Džeremijs Klārksons “Sasodīts! Pasaule Klārksona acīm”

Lato lapsa, Kristīne Jančevska “Grābeklis”,

Robins Šarma “Mūks,
kurš pārdeva savu “Ferrari””

Izlase veidota, izmantojot Jāņa Rozes grāmatnīcas,
izdevniecību “Jumava”, “Zvaigzne ABC” un
“Valters un Rapa”, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības,
kā arī Liepājas sešās bibliotēkās izveidotos grāmatu
popularitātes sarakstus, ņemot vērā nosaukumus, kuri tajos
atkārtojas.