Aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē turpinājusies kūlas
svilināšana, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē. Vienā no šādiem
gadījumiem ugunsdzēsējiem no kūlas dedzināšanas sekām izdevās paglābt garāžu
kooperatīvu.

Svētdien, 8.martā, ap puspieciem pēcpusdienā Laumas rajonā
pret debesīm cēlās melni dūmu mutuļi, bet to virzienā, sirēnām kaucot, steidza
ugunsdzēsēji.

Kā noskaidroja portāls, ugunsnelaime bija izcēlusies Kviešu
ielā. Degot pērnajai zālei, liesmas bija pārsviedušās arī uz vecu autoriepu
kaudzi un žogu. Par laimi, glābējiem, kuri operatīvi ieradās notikuma vietā,
liesmas ātri izdevās apdzēst, līdz ar ko uguns netika līdz garāžu kooperatīvam
un nenodarīja tam postījumus.

Kā portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes
Liepājas 2.daļas komandieris Vidmants Jonkus, degušas autoriepas un koka žogs
15 kvadrātmetru platībā. Cilvēki un viņu īpašums ugunsnelaimē nav cietis.
V.Jonkus portālam apstiprināja, ka ugunsnelaimes izcelšanās iemesls bijusi kūlas
dedzināšana.

Kūla mūspusē degusi vairākās vietās ne tikai 8.martā, bet
arī naktī uz 9.martu. 8.martā pirms diviem dienā glābēji steiguši uz Alsungas
ielu, kur pērnā zāle degusi 200 kvadrātmetru platībā. Bet pirms diviem naktī uz
9.martu kūla degusi Karostā – Imantas ielā.

Portāls jau informēja, ka pērnās zāles dedzināšana ir ne
tikai bīstams pasākums, bet tā ir ar likumu aizliegta. Svilinātājs par šo
nodarbi saucams pie administratīvās atbildības.

Kā portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste, kopumā aizvadītajās brīvdienās, laika
posmā no 7.marta pulksten 6.30 līdz 9.marta pulksten 6.30, VUGD Latvijā saņēma
52 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, no tiem 49 dzēsti svētdien.

Aizvadītajā gadā kopumā reģistrēti 4187 kūlas ugunsgrēki,
kas ir par 42% vairāk nekā 2013.gadā. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeguši
6818 hektāri Latvijas teritorijas, cietuši seši cilvēki, gājuši bojā 2 cilvēki
un nodegušas 88 ēkas.

Ja 2013.gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgas
reģionā, tad 2014.gadā – Latgales reģionā (1266 ugunsgrēki). Salīdzinot ar
2013.gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pieaudzis 3,5
reizes. Kopumā izdegusi gandrīz 4000 hektāri Latgales teritorijas, kas ir 2/3
no kopējās izdegušās platības. Vienīgais reģions, kur samazinājies kūlas
ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir Kurzeme.

No republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku bija
Daugavpils pilsētā – 354. 2014.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas
ugunsgrēku bija Daugavpils pilsētā. Salīdzinot ar 2013.gadu, kūlas ugunsgrēku skaits
Daugavpilī ir divkāršojies. Kopumā izdeguši 274 ha pilsētas teritorijas.

2014.gadā novados visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpils
novadā – 246, Rēzeknes novadā – 163 un Gulbenes novadā – 143. 2014.gadā
vislielākās izdegušo teritoriju platības bija Daugavpils novadā – 1095 hektāri,
Rēzeknes novadā – 641 hektārs un Ludzas novadā – 515 hektāri. Mērsraga novads
ir vienīgais, kurā 2014.gadā nav bijis neviena kūlas ugunsgrēka.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud
cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu
apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle,
jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un
pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas
platības strauji pieaug.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts
un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien
lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram, Liepājā pēc
tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku
skaits.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte
katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un
silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku ”sezona”
nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada
zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas
ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi
autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus,
kas aizdedzina sauso zāli.