Pērn pirms maksātnespējīgā uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” iegādes darījuma Ukrainas investors “KVV Group” saņēma neprecīzu informāciju, kas ir ietekmējis saražotās produkcijas pašizmaksu, intervijā aģentūrai LETA sacīja “KVV Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals. Viņš apgalvoja, ka uzņēmuma iegādes darījumā nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību.

Atbildot uz jautājumu, vai pērn, kad norisinājās rūpnīcas pirkšanas process, administrators “KVV Group” apgādāja ar visu nepieciešamo informāciju un vai “KVV Group” no savas puses veica pietiekamu rūpnīcas izpēti, Krištals sacīja, ka no “KVV Group” puses rūpnīcā bija ieradusies komisija, kas novērtēja iekārtu stāvokli un atzina, ka iekārtas ir labā stāvoklī.

“Iedomājieties situāciju: tiek pārdota rūpnīca. Ja gan pircējs, gan pārdevējs ir biznesa struktūras, tad viena uzdevums ir iesmērēt objektu otram, pārliecināt, ka tas ir labākais aktīvs, kas pārdevējam līdz šim piederējis. Šajā gadījumā uzskatām, ka pārdevējs bija saistīts ar valdību. Uzskatām, ka pārdevējam bija jāpasaka: lūk, ir rūpnīca, taču tajā jums nav pieejams skābeklis. Tas ir – redzēt skābekļa cehu jūs varat, varat visu aptaustīt, bet tas nepieder jums un jums neizdosies iedarbināt rūpnīcu, ja nevienosieties ar skābekļa ražotnes īpašniekiem,” stāstīja Krištals.

Viņš norādīja – ja tas būtu pateikts, visticamāk, rūpnīcas pirkšanas darījums noritētu citādi – ar citu cenu un citiem termiņiem. “Mums tika pateikts, ka “Liepājas metalurgs” ir skābekļa ražotnes “Elme Messer” akcionārs, kam pieder daļa akciju, un vienoties par skābekļa piegādi varēs pēc mūsu noteikumiem. Viņiem neesot, kur likties, jo atrodas rūpnīcas teritorijā un ar prieku piekritīšot pārdot skābekļa ražotni par mums izdevīgu cenu. Mēs to nepārbaudījām,” sacīja Krištals.

Krištals piekrita, ka šo informāciju vajadzēja pārbaudīt, taču “KVV Group” esot paļāvusies.

“Realitātē viss izrādījās citādi. Mums pateica: ja gribat pirkt skābekļa ražotni, tad tā maksā piecas reizes dārgāk. Ja šīs sarunas ar skābekļa ražotāju būtu notikušas pirms rūpnīcas iegādes, visticamāk, ka mēs rūpnīcu nebūtu pirkuši. Vai arī pirktu, bet par cenu, kas ir par 12 miljoniem eiro zemāka,” skaidroja Krištals.

Uz jautājumu, vai tagad Ukrainas investori jūtas apmānīti, Krištals norādīja, ka drīzāk nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību. “Protams, liels administratora nopelns ir tas, ka rūpnīca netika izzagta un saglabājās darba kārtībā,” piebilda Krištals.

Viņš atzīmēja, ka sākotnējos aprēķinos “KVV Group” ņēma vērā tos pārstrādes koeficientus, kurus iesniedza “Prudentia”, kas savukārt balstījās uz uzņēmuma ekonomistu aprēķiniem, pirms uzņēmuma pirkšanas.

“Šis koeficients bija 1,12, bet, iedarbinot krāsni, izrādījās, ka reālais koeficients ir 1,16-1,17. Saprotamā valodā tas nozīmē, ka sākotnēji rēķinājāmies, ka, iekraujot krāsnī tonnu metāllūžņu, iznākums būs 900 kilogrami kausējuma, bet realitātē izrādījās, ka iznākums ir tikai 850 kilogrami kausējuma. Tas nozīmē, ka 50 kilogrami kaut kur pazūd. Jautājums – vai tas ir metāllūžņu kvalitātes dēļ? Nē, lūžņi ir tādi paši kā agrāk, kvalitāte nav mainījusies. Secinājām, ka mums tika iesniegti nepareizi cipari, nepareizi aprēķini. Tas vēl vairāk ietekmēja produkcijas pašizmaksas pieaugumu,” piebilda Krištals.

Maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” pircējam Ukrainas “KVV Group” ir bijusi iespēja pilnībā iepazīties gan ar pārdoto aktīvu stāvokli, tiesisko regulējumu un tirgus situāciju valstī un ārpus tās. Ticu, ka tas arī ir izdarīts, jo tā ir pircēja atbildība. Pārdevēja puse bija atklāta par visu līdz pēdējam sīkumam, aģentūrai LETA sacīja “Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

“Pircējs gan pirms darījuma slēgšanas, tas ir, piedāvājumu iesniegšanas procesā, gan slēgšanas procesā bija piesaistījis konsultantu komandu – gan juristus, gan tehniskos speciālistus. Tāpēc esmu pārliecināts, ka viņam bija iespējas iepazīties ar visām niansēm. Piedāvājumā pircējs nosauca pats savu cenu, kas ļāva viņam arī uzvarēt kā investoram ar labāko finanšu piedāvājumu. Domāju, ka uzņēmējs, veidojot un nosakot savu pirkuma cenu, ņem vērā visus riskus – gan pastāvošos, gan nākotnes – arī par tādiem apstākļiem, kuri atkarīgi no kādiem cietiem faktoriem vai personām,” skaidroja Velmers.

Tas pats attiecās arī uz “Elme Messer” skābekļa ražotni, norādīja Velmers. “Debates par to pircēja un pārdevēja starpā bija pirms aktīva pirkšanas. Visa informācija par attiecībām un riskiem bija zināma. Nekas jauns kopš pagājušā gada nogales nav atklājies vai noticis. Ir dīvaini to pieminēt tagad – 2015.gada jūnijā,” uzsvēra Velmers.

Tā kā metalurģijas uzņēmums ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā, tad elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) neapšaubāmi ir būtisks jautājums, uzsvēra Velmers.

“Iespējams, investors cerēja, ka valsts politika OIK jautājumā mainīsies nedēļas laikā, taču tas tā nenotiek ne te, ne Eiropā kopumā, un domāju, ka arī citur ne. Aktīvs tika nopirkts pie esošās OIK likumdošanas, pircējam to apzinoties. Protams, valsts varētu būt pretimnākošāka un OIK jautājumu lielajiem industriālajiem ražotājiem risināt iespējami ātrāk,” piebilda Velmers.

Finanšu konsultāciju kompānija “Prudentia Advisers” (“Prudentia”) ir pārsteigta un noraida Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) īpašnieku pārmetumus, ka būtu sniegta neprecīza informācija un neatklātas visas nianses pirms maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanas, aģentūrai BNS pastāstīja “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš pauda, ka ir grūti izprast KVV īpašnieku argumentus un pārmetumus, jo no pagājušā gada vasaras, kad tika iesniegti piedāvājumi par “Liepājas metalurga” pamatražotni, līdz rudenim, kad parakstīts līgums par aktīvu pārdošanu, KVV pārstāvji – juristi, tehniskie darbinieki – vairākas reizes bija Liepājā, lai iepazītos un izpētītu rūpnīcu.

Krastiņš uzsvēra, ka “Prudentia” sniedza KVV visu informāciju, kas bija tā rīcībā, vienlaikus minot, ka dažādi tehniskie ražošanas rādītāji var atšķirties no sniegtajiem, piemēram, saistībā ar kopējo ražošanas jaudu, metāllūžņu kvalitāti vai ķīmiju, kas tiem tiek likta klāt.

“Pēc četriem pieciem mēnešiem tagad attapties… Mums tas šķiet jocīgi,” teica “Prudentia” vadītājs.

Kā ziņots, AS “KVV Liepājas metalurgs” spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Tikmēr finanšu ministrs J.Reirs uzsvēris, ka nekādas izmaiņas par labu speciāli AS “KVV Liepājas metalurgs”, lai risinātu uzņēmuma problēmas, netiks veiktas. Kā izeju no radušās situācijas Reirs ieteica uzņēmumam lūgt nodokļu brīvdienas.

Divus problēmjautājumus “KVV Liepājas metalurgs” – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumi un cenas stabilizācija metāllūžņu tirgū – valdība risinās tā, lai tie būtu pieņemami visai nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, uzsvēra ministrs. “Konkrēti solījumi par labu vienam uzņēmumam nebūs,” akcentēja Reirs.

Maija sākumā “Liepājas metalurgā” strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieku.

Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.