Lai pētītu
piekrastes pilsētas kāpas, Pāvilostā nesen viesojās ģeoloģijas doktors,
Latvijas Universitātes docents Jānis Lapinskis. Pēc rūpīgas apskates viņš
secināja, ka Pāvilosta var lepoties ar jūrmalas krastu, kāds ir vien retajam
Latvijas novadam. Šeit atrodams desmitiem tūkstošu gadu sens māls un apskatāmi
dažādu gadsimtu kāpu slāņi.

Pie jūras netālu no
kāpu aizsargjoslā uzbūvētās “Kurzemes sētas” izjūtams dabas skarbums.
Virs kāpām, kuras sadalītas labi pamanāmos slāņos, sakritušas vairākas lielas
un mazākas priedes. Kāpās manāmas nelielas rūsainas ūdens tērcītes, kas plūst
uz jūras pusi. “Pa virsu morēnai ir grants slāņi no Litorīnas jūras
laikiem, kurus avotiņi pamazām skalo ārā,” spriež ģeologs J. Lapinskis.

Iespējams, avotu
ūdens nāk gan no netālu esošā purviņa, gan rodas no lietusūdeņiem. “Te ir
ļoti plāns slānītis, kas labi filtrē lietusūdeņus vai arī sniega kušanas
ūdeņus, tādēļ tie ātri izskrien cauri smiltīm,” pastāsta pētnieks. Avotu ūdens
plūsmas virziens atkarīgs no kāpās esošo slāņu krituma. “Tas nav viscaur
pilnīgi gluds kā galds. Ja ir mazliet slīps uz jūras pusi, tad ūdens arī ies uz
to pusi un mazliet sūksies ārā. Ja slīpums būtu uz otru pusi, tad tur būtu ļoti
smuka vieta, kur ierakt aku, ūdenim krājoties,” skaidro ģeologs. Vairumā
gadījumu – arī Pāvilostā – kritums slāņos ir uz jūras pusi. Tas izveidojies,
Litorīnas jūras viļņiem skalojot bijušo jūras gultni.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. jūlija numurā.

#kvards-20150716-06#