Latvijā
savvaļā tāds dzīvnieks nemīt – apstiprina Latvijas Dabas muzeja speciālisti.
Visticamāk, “Kurzemes Vārds” sastapies ar izbēgušu mājas sesku jeb
fretku.

Dzīvnieks
šomēnes manīts uz Dienvidu mola. Bailīgs nav bijis, pielaidis fotogrāfu diezgan
tuvu klāt, brīdi papozējis, tad iešmaucis starp akmeņiem.

“Tas ir
kāds no caunveidīgajiem, visticamāk, kādam izmucis mājas sesks jeb fretka. Izskats
neatbilst nevienam no savvaļas caunveidīgajiem,” apskatījis fotogrāfijas
un konsultējies ar kolēģiem, skaidro Dabas muzeja speciālists Dmitrijs Boiko.
Mājas seskus vairāk pierasts redzēt ar cita veida krāsojumu, taču tagad to
kažoku daudzveidība esot plaša, tam var būt arī šāds purniņš un krūteža.

Lai arī par
izbēgušiem vai pamestiem mājas seskiem ir dzirdēts, neesot pamata domāt, ka tie
varētu īsti iedzīvoties savvaļā kā, piemēram, savulaik no fermas izbēgušās
Amerikas ūdeles. Fretku gadījumā runa ir par atsevišķiem bēgļiem. D. Boiko
spriež, ka izdzīvot Latvijas apstākļos šie dzīvnieki gan var, īpaši Liepājas
maigajā klimatā. “Kaut ko ēdamu vienmēr var atrast.” Arī starp mola
akmeņiem var gadīties kāda gliemene, beigts putns, kukaiņi.

Fretkas
savvaļas līdzinieki ir meža seski, sermuļi. Taču iespēja, ka tie varētu
savstarpēji sakrustoties, esot niecīga. Visdrīzāk tāds brīvē nonācis
mājkustonis dzīvos viens, līdz pienāks tā mūža gals tāda vai citāda dabiska
iemesla dēļ – no vecuma, barības trūkuma vai lielāka plēsēja zobiem. Tomēr
muzeja speciālistiem nav informācijas, kā fretku dzīve izvēršas šādos
apstākļos.

Mājas sesks jeb
fretka ir aktīvs, ļoti veikls un ar augstu intelektu apveltīts dzīvnieks –
raksta interneta vietne seskumilis.lv. Seski tikuši pieradināti jau
vismaz pirms astoņsimt gadiem, izmantoti kaitīgo grauzēju iznīcināšanai un
trušu medībās. Tagad tie ir dekoratīvie dzīvnieki, kam mūža ilgums astoņi līdz
desmit gadu.