Situāciju Liepājas metālapstrādes uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs” 12. augustā pārrunās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, aģentūrai BNS, komentējot kompānijas darbinieku vēstuli amatpersonām ar pārmetumiem par investora izvēli, sacīja ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Viņš norādīja, ka ministre jau iepriekš paudusi bažas, vai izvēlēts piemērotākais investors maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” ražotnei, taču Ekonomikas ministrijas iespējas kaut ko ietekmēt patlaban ir ļoti ierobežotas.

Pēc Pjatkina teiktā, situāciju uzņēmumā augusta vidū paredzēts apspriest Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kuru vada Ministru prezidents, un tad varētu būt gaidāma skaidrība par iespējamo valsts rīcību.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pēc valdības sēdes otrdien žurnālistiem atzina, ka ar uzņēmuma darbinieku vēstuli vēl nav iepazinies, tāpēc nevar to komentēt.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome ir labākā vieta, kur diskutēt par to, ko darīt tālāk,” teica ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa norādīja, ka no savas puses Ekonomikas ministrija ir izdarījusi visu, kas bija iespējams – ir ieviests obligātā iepirkuma komponentes atbalsta mehānisms, kā arī investori tikuši aicināti iesniegt savu biznesa plānu, kas gan joprojām nav iesniegts. “Viņi to solīja diezgan sen. Bet ar varu mīļš nebūsi,” noteica Reizniece-Ozola.

Amatpersonām, kas savulaik izvēlējušās investoru “Liepājas metalurgam” un pieņēmušas galvenos lēmumus, būtu jāskaidro, kādi bija izvēles principi un vai līgumā ir iestrādāti darbinieku sociālās aizsardzības mehānismi un citas valsts intereses, uzskata ministre. Viņa gan atturējās komentēt, vai savulaik investora izvēlē ir pieļauta kļūda. “Es neesmu redzējusi līgumu. Esmu lūgusi, lai man iedod līguma nosacījumus, bet līdz šim neesmu saņēmusi,” viņa atzina.

Situācija, ko apraksta uzņēmuma darbinieki, pēc ministres domām, neesot pārspīlēta, jo šie cilvēki salīdzinoši īsā laika periodā divas reizes jau ir pazaudējuši darbu. Emocijas esot pamatotas, jo cilvēki tikuši maldināti. Tomēr situāciju uzlabot var tikai pats uzņēmējs, nevis valsts, atgādināja politiķe.

“Jautājums ir, vai viņi pilda savas saistības pret valsti. Savukārt to var pastāstīt pārdošanas procesa vadītāji,” piebilda ministre, uzsverot, ka no savas puses dara visu iespējamo, bet katram ir noteiktas savas pilnvaras, cik tālu ko var darīt.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka “KVV Liepājas metalurga” bijušie un esošie darbinieki pirmdien, 3.augustā, izplatīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Saeimai, kurā norādīts Ukrainas kompānijas KVV, kas iegādājās “Liepājas metalurga” ražotni, reputācija netika pietiekami pārbaudīta un tas, kas patlaban notiek ar rūpnīcu, ir daudz briesmīgāk nekā pirms jaunā investora atnākšanas.

Tāpat vēstīts, ka šogad šogad 6.martā notika svinīgais “KVV Liepājas metalurga” darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum “KVV Liepājas metalurgs” bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no “Liepājas metalurga” ražotnes pārdevējiem.

Līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni apņemies maksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.