Dzejas dienas Liepājā beidzās ar skaistu akcentu. Tas bija cikls “Dzejas vertikāle”, kurā trīs vakarus pēc kārtas Liepājas autori un mūziķi aicināja dzejas cienītājus uzkāpt vienā no pilsētas dievnamu torņiem.

Tā bija vienreizēja iespēja ne tikai klausīties dzeju un baudīt mūziku, bet arī atrasties vietā, kur parasti cilvēki netiek uzņemti un ielaisti. Pilsētas literāti bija iecerējuši, ka šī vertikāle varētu lirikas cienītājus ievest tādā mazliet citādākā pasaulē, un viņiem tas izdevās. Kaut arī pirms tam idejas autori, kuri parasti rimti sēž pie datora vai ņem rokā baltu papīra lapu, darīja pavisam neierastu darbu – tīrīja un dekorēja laukumus baznīcu torņos. Vēl viens akcents, kas bija raksturīgs šā gada Dzejas dienām kopumā – arī torņos dzeja organiski savienojās ar mūziku. Sv. Trīsvienības katedrāles tornī savu dzeju lasīja dzejniece Sandra Vensko, muzicēja grupa “TRANS-CEN-DEN-TĀLĒ”. Skanēja tādi neierasti instrumenti kā perkusijas, vargāns, Tibetas dziedošie trauki, zvaniņi un citi, kurus spēlēja Didzis Šķila, Mārtiņš Mamis, Nils Kuncītis un Ņikita Putilovs. Sv. Annas baznīcas tornī sakāpušos ar savu dzeju uzrunāja Raivo Bitenieks, Gunita Boka un Raimonds Knesis. Vārdus papildināja mūzika – taustiņinstrumentus spēlēja Maija Zaķe no Amerikas Savienotajām Valstīm, čellu – Nils Goiževskis. Lutera baznīcas tornī skanēja jaunās autores Lauras Andersones dzejas lasījumi, Jāņa Rūča dziesmas un ģitārspēle.

Tie, kuri iedrošinājās uzkāpt dievnamu torņos, atzina, ka tas bijis vienreizējs baudījums, ko grūti vārdos ietērpt, jo literāro gaisotni pastiprināja arī neparastā vieta. Tāpat dzejnieki neslēpa pārdzīvojumu, sakot, ka tā patiesi bijusi dzejas vertikāle, kas, pašiem esot tuvāk debesīm, ļāva pacelties augstāk arī vārdam un mūzikas skaņām.

11Skatīt galeriju