Deja pilnveido cilvēku, palīdz atraisīt personību un aizmirst par sevis ierobežošanu. Dejošana sniedz lielisku prāta un ķermeņa treniņu, jo nostiprina ne vien svarīgākās muskuļu grupas, bet arī attīsta smadzeņu centru, kas veicina nervu šūnu augšanas procesus. Turklāt dejošana, kas prasa noteiktu deju soļu atcerēšanos un secību, palielina smadzeņu enerģiju, uzlabo atmiņu.

Dejo vesels

Pat cilvēki, kurus moka Alcheimera slimība, dejošanas laikā, skanot kādai pazīstamai mūzikai, spēj atcerēties aizmirstus notikumus.

Deju kustības liek strādāt visiem ķermeņa muskuļiem, arī nodrošina slodzi kājām, attīsta vēdera preses muskuļus, apļveida kustības ar gurniem padara jostasvietu elastīgāku, dejojot ar paceltām rokām, tiek nostiprināti ne tikai plecu muskuļi, bet tas būtiski palielina organisma slodzi, kas savukārt sekmē lielāku kaloriju daudzuma sadegšanu. Vidēji smags pieaugušais 30 minūšu mērenas dejas laikā var sadedzināt pat 150 Kcal. Turklāt dejošana arī palīdz nostiprināt kaulus un muskuļus, izvairīties no locītavu sāpēm, tonizēt visu organismu, uzlabot stāju un līdzsvaru, paaugstināt izturību un lokanību, samazināt stresu un spriedzi, novērst tādas saslimšanas kā diabēts, augsts asinsspiediens, sirds slimības, osteoporoze un depresija. Tiem, kam pāri 50 gadiem, dejošana ir vispiemērotākā fiziskā aktivitāte, jo tajā iespējams variēt ar fizisko piepūli.

Ja cilvēks nav pārliecināts, vai savas aizņemtības un finansiālā stāvokļa dēļ varēs apmeklēt deju skolu, atliek tikai ieslēgt mūziku vai deju video, dejot mājās vai arī savu reizi apmeklēt kādu nakts deju klubu. 

Dažādība – laba lieta

Tiem, kuri vēl tikai domā, kā atrast savu sapņu deju, varu minēt dažus piemērus. Vēderdejas ir ne tikai labs ieguldījums savas veselības uzlabošanā, bet arī lielisks vaļasprieks. Regulāri tās dejojot, uzlabojas sirds un asinsvadu sistēmas darbība, normalizējas asinsspiediens, apgūstot vienmērīgu elpošanas tehniku, tiek sekmēta plaušu ventilācija. Tiek arī kārtīgi izvingrināti kāju pēdu muskuļi un masēti pēdās esošie nervu galiņi. Ar dejas palīdzību var lieliski attīstīt ķermeņa lokanību un plastiskumu, nostiprināt vēdera un gurnu muskuļus, mazināt muguras, plecu stīvumu un uzlabot stāju. Tiek stiprināta locītavu saišu sistēma, ķermenis kļūst vijīgāks un atbrīvotāks. Kustības, kas raksturīgas vēderdejām, piemēram, gurnu apļošana, organismā sekmē vielmaiņas procesus un uzlabo vēdera darbību.

Salsu cilvēki mēdz uzskatīt par dzīvesveidu. Jautrā mūzika un deja piesaista ar savu unikālo skaņu sajaukumu. To veido afrikāņu un karībiešu ritmi, kubiešu deju melodijas un džeza un roka elementi. Salsa ir radoša un karsta kustību spēle starp vīrieti un sievieti. Tā pati no sevis raisa smaidus un rada draudzīgu kontaktu starp dejas partneriem. Salsas panākumus stiprina tās pieejamība, jo visā pasaulē salsu uzskata par brīnišķīgu veidu, kā vakarā aizmirst ikdienas rūpes.

Čigānu, arābu, ebreju un spāņu mūzikas un dejas motīvi ir kaisles un ritma piesātināta māksla, kurā dvēseles pārdzīvojumus, emocijas un jūtas izsaka dziedātāji, ģitāristi un dejotāji, tā radās flamenko. Tā ir īpaša pasaule, kurai ir ne tikai savas tradīcijas un paražas, bet arī sava valoda.

Deju variācijas un plašās izvēles iespējas neaprobežojas tikai ar minētajām. Tikpat populāras mūsdienās ir tautasdejas, sporta dejas, arī hiphops, parasti katrā dejā ir dažādu elementu savienojumi.  

Deja, lai iemīlētos

Zanda (20 gadu) atzīst, ka viņai patīkot dejot. Viņa bieži dejojot pat mājās, arī tad, ja ir viena. 9 gadu vecumā mammas ietekmē viņa sākusi dejot sporta dejas, 5 gadu laikā izmēģinot vairākus klubus. “Sākumā man ļoti nepatika dejot, bet tagad nožēloju, ka to pametu,” atzina Zanda. “Domāju, ka deja pavadīs mani visas dzīves garumā.”

Sabīne (19 gadu) dejo jau kopš trīs gadu vecuma, lielākoties tautasdejas, bet pati pasmejas: “Cik nu to tajā laikā varēja saukt par dejošanu.” Tagad meitene bez tās nevar iedomāties savu dzīvi, tāpēc regulāri piedalās dažādos kustību projektos. “Dejošana sniedz neaprakstāmas izjūtas, nepasakot ne vārda, skatītājiem var sniegt savas emocijas, prieku un enerģiju, pretī saņemot tikpat daudz pozitīvā lādiņa,” savās sajūtās dalījās Sabīne. Meitene smaida pat mēģinājumos. “Nav jāsmaida tikai skatītājiem par prieku koncertos,” uzskatīja jauniete. Dejotāji viņai ir kā ģimene, jo kopā piedzīvots ļoti daudz. Meitene vēl pastāstīja, ka, dejojot mīlestības deju, rodoties sajūta, ka esi iemīlējies savā partnerī. “Tas, protams, izgaist, kad beidzas deja,” smejas Sabīne.

Ļoti patīkamas sajūtas dejojot ir arī Madarai (20 gadu), kura ilgāku laiku bija aizrāvusies ar vēderdejām. “Es dejoju tikai sev, izjūtot gan vieglumu, grāciju, sievišķību, gan arī fizisko piepūli, lokanību un dejotprasmi,” pastāstīja jauniete.

Ilze Grunska,
“Kurzemes Vārds”