Kā līst, tā peldam
Stiprais lietus liepājniekiem un pilsētas viesiem atkal atgādinājis kādu jau piemirstu neērtību. Proti, kā jau ik reizi pēc pamatīgām lietavām, Liepājas ielas vairākās vietās pārtop par upēm. Vēl otrdien no rīta tradicionāli bija pārplūdusi Ganību iela, Brīvības un Zemnieku iela, kā arī mazās šķērsieliņas starp Brīvības un Zemnieku ielu – Parka, Ūdens iela u.c. Visgrūtāk plūdu dēļ klājās gājējiem – ne tikai samirka kājas, pa lāmām brienot, bet vēl nācās vairīties no transportlīdzekļu saceltajām šļakatām.
Pašvaldības policijas Ārkārtējo situāciju nodaļas vadītājs Agris Dumpnieks jau agrāk skaidrojis, ka lietus notekūdeņu sistēma pilsētā veidota, vadoties pēc mūsu platuma grādos reģistrētā vidējā nokrišņu daudzuma. Sūkņu jauda aprēķināta atbilstoši šiem parametriem, arī notekcauruļu resnums tam piemērots. Ja pēkšņi nolīst ļoti stiprs lietus, sistēma ūdeni uzreiz nespēj aizvadīt, tādēļ ielas pieplūst. Taču pēc neilga laika ūdens aizskrien.
Liepājnieki ik reizi, pārplūstot Ganību ielai, šķendējas, ka nesen, veicot rekonstrukcijas darbus, tur ieguldītas resnākas lietus notekūdeņu aizvadīšanas caurules, un pauž aizdomas, ka izveidots brāķis, ja reiz iela pārplūst. Te jāpaskaidro, ka no jaunajām caurulēm lietus notekūdeņi taču nonāk kopējā sistēmā, kas nav pārbūvēta jau desmitiem gadu, un tās caurlaidība un jauda nav palielinājusies.
Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”
Pēc pamatīgajām lietavām daudzviet mūsu pilsētas ielās braucēji jūtas kā laivotāji.