Iekšlietu ministrs tiekas ar iedzīvotājiem
"Kurzemes Vārds"
Liepājas
Latviešu biedrības namā uz tikšanos ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski
bija aicināti iedzīvotāji. Sarunas galvenā tēma – Eiropā patlaban tik aktuālā
patvēruma meklētāju problēma un tās ietekme uz Latviju.
Jāatzīst gan, ka iespēja diskutēt ar ministru un uzdot viņam jautājumus
lielu interesi liepājniekos nebija raisījusi – uz tikšanos ieradās vien
aptuveni 20 interesentu. Vispirms ministrs informēja par aktualitātēm bēgļu
jautājumā. Viņš uzsvēra, ka katrs cilvēks, kurš Latvijā lūdz piemērot bēgļa
statusu, nonāk Drošības policijas redzeslokā un par viņu ievāc informāciju, lai
pārliecinātos, vai bēgļa statusa lūdzējs nav kādas noziedzīgas organizācijas
pārstāvis. “Tāpēc nebūt nenozīmē, ka jebkurš cilvēks, kurš ierodas Latvijā
un lūdz patvērumu, automātiski arī saņem bēgļa statusu. Turklāt, ja arī bēgļa
statuss ir piešķirts, tas nav uz mūžu, jo tas ir īslaicīgs statuss – līdz
brīdim, kamēr valstī, no kuras cilvēks bēdzis, situācija normalizējas,”
skaidroja ministrs. Viņš arī norādīja, ka patvēruma meklētāji, kuri Latvijā būs
saņēmuši bēgļa statusu, visticamāk, ekonomisku apsvērumu dēļ dosies tālāk
Eiropā uz valstīm ar augstāku labklājības līmeni, piemēram, uz Vāciju,
Zviedriju u. c. “Ar varu nevienu nepiespiedīs palikt Latvijā,”
piebilda R. Kozlovskis.
Klātesošie uzdeva ministram vairākus jautājumus, piemēram, interesējās, no
kādām valstīm ieradušies bēgļi, kuri uzturas patvērumu meklētāju centrā
Muceniekos. “Galvenokārt no Irākas, bet ir arī no Afganistānas, Kongo,
Sīrijas, Somālijas,” atbildēja ministrs. Viņš piebilda, ka Latvijā ir
piešķirts patvērums arī Krievijas pārstāvjiem, kuri tiek vajāti politiskās
pārliecības dēļ. Bet katrs gadījums esot jāizskata individuāli.
Savukārt kāds vīrietis ierosināja, ka vajagot no Latvijas izraidīt valstij
naidīgos elementus, un tad atbrīvotos vieta bēgļiem. “Izraidām Lindermanu
un viņa kompāniju, tur jau būs ap 1000 brīvu vietu, lai nāk vietā bēgļi,”
viņš rosināja. Uz to R. Kozlovskis atbildēja, ka Latvijas Republikas
pilsoņus, kuriem nav citas valsts pilsonības, nevar tā vienkārši izraidīt.
“Varam sodīt par pārkāpumiem, bet ne atņemt pilsonību,” norādīja
ministrs.