Operē svešā internetbankā
liepajniekiem.lv
Liepājā kādā bankas filiālē sieviete konstatējusi, ka,
izmantojot viņas interneta banku, bez viņas ziņas kāda persona paņēmusi tā sauktos
ātros kredītus, portālam pastāstīja VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka
palīdze Jolanta Knīse.
Šī notikuma apstākļi tiek noskaidroti, bet policija aicina
iedzīvotājus sargāt savus personu un maksāšanas līdzekļu datus.
”Pēdējā laikā aktivizējušās personas, kas, maldinot
iedzīvotājus, izkrāpj personu datus un informāciju par pieeju internetbankai, maksājumu karšu numuriem,
tādējādi uz cietušo personu vārda noformējot
aizdevumus un iegādājoties preces,” stāsta J.Knīse: ”Vēlamies brīdināt
iedzīvotājus būt modriem un vērīgiem, un savus datus nevienam neizpaust.”
”Cilvēki tiek maldināti pēc dažādiem viltvāržu izstrādātiem
”scenārijiem”: tiek piedāvāts darbs un darba vietas grāmatvedībai it kā nepieciešami konta dati, internetbankas
pieejas dati, maksājumu kartes numura informācija utt. Tiek lūgts iesniegt pases kopijas, kā
rezultātā krāpnieku rokās ir visas kārtis, lai to izmantotu noziedzīgiem
mērķiem,” viņa turpina: ”Aicinām būt
uzmanīgiem un informāciju par sevi nesniegt personām, par kuru identitāti
nevarat pārliecināties, tai skaitā, darba devējiem, kuri prasa no jums šādus datus.”
Nereti krāpnieki cilvēkus pierunā atvērt kontus, pieslēgt
internetbanku, lai it kā izlīdzētu kādam cilvēkam, lai veiktu naudas pārvedumus
no ārzemēm, saņemtu algu un citus maksājumus, aizbildinoties, ka pašiem kontu
atvērt nav iespējams vai konts kādu iemeslu dēļ ir bloķēts. Arī šādos gadījumos, dati var tikt izmantoti noziedzīgiem mērķiem – kredītiem,
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un citām darbībām, kas radīs
zaudējumus patiesajam konta īpašniekam.
Krāpnieki cilvēkus uzrunā uz ielas, kā arī dažādās interneta vietnēs – sociālajos tīklos,
iepazīšanās portālos, atsaucoties
arī uz sludinājumiem ss.lv. Jāsecina, ka viņu fantāzijai un
pārliecināšanas spējām nav robežu.
”Vēlreiz atgādinām, ka dokumenti, bankas karšu numuri, konta
numuri, internetbankas paroles, kodu kartes ir katra īpašnieka personīgā
informācija un nevienam citam tā nav jānodod,” tā policijas pārstāve: ”Ja tomēr
esat kļūdījušies un kļuvuši par krāpnieku upuriem, lūdzam ziņot par to
policijai.”