Kaut naktīs vēl piesalst, bet dienās daudzviet ir slapjš, mūspusē sākusies kūlas svilināšanas sezona – vakar, 2.martā, ugunsdzēsēji glābēji izbraukuši uz pirmajiem diviem kūlas degšanas gadījumiem, portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

Izceļas Aizpute

Dažas minūtes pirms vieniem dienā glābēji saņēma izsaukumu uz Aizputi. Priežu ielā dega kūla 300 kvadrātmetru platībā. Savukārt pēc pulksten 17 kūlas ugunsgrēks izcēlās Liepājā. O.Kalpaka ielā dega pērnā zāle nelielā platībā.

Kā rāda VUGD apkopotā informācija, aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki, un viens no lielākajiem bija Aizputē, Priežu ielā, dzēstais.

Tiesa, šogad mūspuse nav melnās statistikas pirmajā vietā – pirmie šā gada kūlas ugunsgrēki Latvijā tika reģistrēti jau iepriekš un tas notika valsts austrumu daļā. Tāpat šis gads mūspusē neizceļas ar to, ka kūlas dedzināšanas sezona būtu atklāta gada pašā sākumā – pirms pāris gadiem pirmais kūlas ugunsgrēks mūspusē tika reģistrēts jau janvārī.

Taču, kaut arī kūlas dedzināšanas sērga Latviju un tostarp mūspusi pārņem ik pavasari un smejoties to daži sauc par nacionālo īpatnību, glābēji atgādina, ka kūlas dedzināšana nodara nopietnu postu.

Liepāja – 5.vietā

Statistika liecina, ka pagājušajā gadā dzēsti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 76 gadījumos kūlas degšanas rezultātā dega arī ēkas, transportlīdzekļi un cieta trīs cilvēki. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2015.gadā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.

Liepāja kūlas un sausās zāles svilināšanas jomā starp Latvijas pilsētām pērn ierindojās 5.vietā. 2014.gadā reģistrēts 101 degšanas gadījums un liesmas nopostījušas 55 000 kvadrātmetru plašu teritoriju. 2015.gadā ugunsgrēku skaits bija mazāks – reģistrēts 71 degšanas gadījums, bet izdegusi lielāka platība – 73 751 kvadrātmetrs.

Mūspuses novados pērn dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru platībā.

Sods līdz vairākiem tūkstošiem

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

”VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu,” uzsver VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste: ”Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.”

Viņa atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi ”Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

VUGD tāpat atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar 700 līdz 2900 eiro lielu sodu.

Arī kūlas dedzināšana ir pretlikumīga, par ko pienākas administratīvais sods, atgādina R.Andrijauskas. Atbilstoši LAPK 179.panta 4.daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro. 

Bet tiem svilinātājiem, kuriem nav bail no soda, glābēji iesaka atcerēties, ka kūlas dedzināšana apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, bet arī pašu veselību un dzīvību. Vēja un citu apstākļu ietekmē mainās degšanas virziens, liesmas strauji izplatās un pārmetas uz mežiem un ēkām, tā apdraudot arī cilvēku drošību. Kaitējums tiek nodarīts arī dabai un bioloģiskai daudzveidībai. Kā kukaiņi, tā dažādi grauzēji un putni iet bojā neapdomīgas dedzināšanas rezultātā.