Aizvadītajās brīvdienās kūla mūspusē dedzināta ar vērienu, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Sestdien, 12.martā, pēc diviem dienā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz O.Kalpaka ielu Liepājā – kūlas ugunsgrēks bija izcēlies blakus ostas uzņēmumam. Izdega sausā zāle 300 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji, pabeiguši dzēšanas darbus, pieļāva, ka degšanu, visticamāk izraisījis kāds neuzmanīgs smēķētājs, kurš, izgājis pastaigā ar suni, nometis sausajā zālē nenodzēstu izsmēķi.

Pirms trijiem tajā pašā dienā ugunsnelaime izcēlās Aizputē. Mednieku ielā dega zaru kaudze 5 kvadrātmetru platībā, no kuras liesmas pārsviedās uz sauso zāli. Dega kūla 95 kvadrātmetru platībā.

Svētdien, 13.martā, dzēsts visvairāk kūlas ugunsgrēku. Pēc pulksten 12 ugunsnelaime izcēlās Nīcas pagastā. Izdega 70 kvadrātmetru platība.

Dažas minūtes pirms četriem pēcpusdienā kārtējo reizi ugunsnelaime izcēlās Liepājā, Klaipēdas ielas galā pie Dienvidu fortiem. Dega sausā zāle 30 kvadrātmetru platībā.

Drīz pēc tam ugunsdzēsēji glābēji jau steidza uz Atmodas bulvāri, kur, degot pērnajai zālei 50 kvadrātmetru platībā, liesmas uzbruka dārza mājai. Nodega būve 10 kvadrātmetru platībā.

Pēc sešiem pievakarē kūlas ugunsgrēks izcēlās arī 14.novembra bulvārī. Dega pērnā zāle 200 kvadrātmetru platībā.

Jāpiebilst, ka piektdien, 11.martā no rīta Brīvības ielā Liepājā aizdegās koks.

Par laimi, cilvēki nevienā no ugunsnelaimēm nav cietuši

Kā portālam pastāstīja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste, aizvadītajās brīvdienās VUGD Latvijā kopumā saņēma 112 izsaukumus, no kuriem 89 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un17uz glābšanas darbiem, savukārt seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji Latvijā kopumā dzēsa 49 kūlas ugunsgrēkus, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk kā 22 hektāri.  

”VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods,” uzsver V.Gribuste: ”Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību! Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.”

Viņa tāpat atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi ”Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar 700 līdz 2900 eiro lielu sodu.

Arī kūlas dedzināšana ir pretlikumīga, par ko pienākas administratīvais sods. Atbilstoši LAPK 179.panta 4.daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro. 

Bet tiem svilinātājiem, kuriem nav bail no soda, glābēji iesaka atcerēties, ka kūlas dedzināšana apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, bet arī pašu veselību un dzīvības. Vēja un citu apstākļu ietekmē mainās degšanas virziens, liesmas strauji izplatās un pārmetas uz mežiem un ēkām, tā apdraudot arī cilvēku drošību. Kaitējums tiek nodarīts arī dabai un bioloģiskai daudzveidībai. Kā kukaiņi, tā dažādi grauzēji un putni iet bojā neapdomīgas dedzināšanas rezultātā.

15Skatīt galeriju