Otrdien, 22.martā, mūspusē izcēlies prāvs skaits kūlas ugunsgrēku – pērnā zāle degusi gan pilsētā, gan ārpus tās, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Ap pulksten 11.30 ugunsdzēsēji glābēji steiguši uz Nīcas novada Klampju ciemu, kur bija izcēlies šajā dienā vērienīgākais kūlas ugunsgrēks. Dega sausā zāle 15 000 kvadrātmetru platībā.

Dažas minūtes pirms vieniem dienā glābēji saņēma izsaukumu uz Priekules pagastu. Blakus kādai fermai dega pērnā zāle 100 kvadrātmetru platībā.

Ap pusdiviem dienā kūlas ugunsgrēks izcēlās Liepājā. O.Kalpaka ielā dega sausā zāle 40 kvadrātmetru platībā.

Arī pirms desmitiem vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku. Šoreiz tas bija izcēlies Karostā. Krasta ielā svila pērnā zāle 70 kvadrātmetru platībā.

Cilvēki un viņu īpašums, par laimi, otrdien notikušajos kūlas ugunsgrēkos nav cietis.

Taču glābēji atkal un atkal atgādina, ka kūlas svilināšana ir gan bīstama, gan pretlikumīga, par to pienākas sods.

Sākoties siltajam laikam, aktivizējas kūlas dedzinātāji – martā Liepājā reģistrēti 18 plaša mēroga kūlas ugunsgrēki, portālam vēstīja Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. Tādēļ Liepājas pilsētas pašvaldība atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.

”Kūlas dedzināšana rada piedūmojumu, kas ir kaitīgs cilvēkiem. Dūmi ir gāzu un dažādu izmēru cieto daļiņu sajaukums, kas izdalās augu atlieku un dažādu atkritumu degšanas rezultātā. Augu biomasa sastāv no atšķirīga daudzuma celulozes, lignīna, cietes, tanīna, fenola un citiem savienojumiem, kas sadegot veido dažādus ķīmiskos savienojumus – oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražus, ūdens tvaikus, cietās daļiņas un citus organiskus un neorganiskus ķīmiskus savienojumus,” viņa skaidro.

Un turpina: ”Dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošā materiāla sastāva, liesmas temperatūras un vēja apstākļiem. Ja kūlā atrodas plastmasas atkritumi, tiem degot izplatās īpaši kaitīgi dūmi, kas negatīvi iespaido cilvēku veselību. Vislielāko negatīvo ietekmi dūmi atstāj uz personām ar hroniskām elpošanas un sirds/asinsvadu slimībām, kā arī uz citām jutīgajām iedzīvotāju grupām.”

Pašvaldība aicina arī vecākus un skolotājus izglītot bērnus par kūlas dedzināšanas iespējamajām sekām, pievēršot pastiprinātu uzmanību jautājumiem par ugunsdrošību.

”Atgādinām, ka teritorijas sakopšana ir jāveic regulāri. Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks,” tā Z.Lazdāne.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļai par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var tikt piemērots naudas sods 280 līdz 700 eiro apmērā, vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.

Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskās personas – no 700 līdz 2900 eiro.

No 2016.gada 1.janvāra līdz šim brīdim Liepājas pilsētas Pašvaldības policija ir uzsākusi 21 administratīvo lietvedību par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Par šo pašu pārkāpumu ir arī sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli. Viens administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par ugunskura dedzināšanu kāpu zonā, tādējādi, iespējams, novēršot kūlas ugunsgrēku.

Portāls jau iepriekš ziņoja, ka bieži mūsu pilsētā kūlas degšana izceļas pie Dienvidu fortiem. Vienā no ugunsnelaimēm šajā vietā martā jau cieta vīrietis – aizdegoties atkritumiem, viņš saindējās ar dūmiem.

Kā portālam skaidroja Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens, pašvaldība ir uzdevusi policijai un NVA ”organizēt atkritumu savākšanu un gaiņāt bezpajumtniekus no Dienvidu fortiem”.