Pieminot 1949. gada 25. marta skaudros notikumus, 25. martā pulksten 11.30 Liepājas muzeja ekspozīcijas ”Liepāja okupāciju režīmos” zālē kopā pulcēsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri, portālu informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Maruta Eistere.

Politiski represētie  atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un dalīsies savās atmiņās.

Liepājas 15. vidusskolas 11. klases audzēkņi Dana Gorina, Toms Mārtiņš Smilga, Krists Kormazovs un Normunds Deglavs lasīs 1949. gada izsūtītā Ziedoņa Reinfelda atmiņas, bet 15. vidusskolas 7. klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā dziedās izsūtījumā sacerēto dziesmu ”Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Pulksten 13:00 ar autobusu represētie dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14:00 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Kā atceras viena no tā laika deportācijas upuriem Velta Blauzde, tad viņas ģimene 1949. gadā dzīvoja mierīgu dzīvi savās lauku mājās, un ģimenei ne prātā neienāca, ka naktī pie viņiem var ierasties bruņoti vīri. Velta gan atzīst, ka viņas tēvs, runājot šodienas valodā, bija lecīgs, viņš nepiekrita jaunajiem noteikumiem, neskaitāmajiem nodokļiem un nodevām, tā saucamajai jaunajai padomju valstij. Atceroties to dienu šausmīgos notikumus, Velta Blauzde stāsta: ”Ienāca mūsu mājās bruņoti vīri. Viens nostājās pie durvīm, citi sagāja istabā. Man, nepieredzējušai lauku meitenei, sajūta bija – tūlīt vedīs uz mežu un nošaus”.

Uz jautājumu – ko tu šodien teiktu cilvēkiem brīvajā Latvijā, Velta Blauzde ir nelokāma: ”Nemeklēsim laimi tik ātri izzūdošajās mantiskajās vērtībās svešās zemēs. Mēs, represētie, kaut nepieņemti, kaut nospiesti uz ceļiem, bijām tik laimīgi atgriezties savā Latvijā. Sargāsim un aizstāvēsim savu tēvu zemi un augstu vērtēsim atgūto brīvību un neatkarību”.

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un apkārtnes iedzīvotājam.