Kad dzirdam vārdu bizness, prātā nāk tādas dzīves sfēras kā celtniecība, tirdzniecība, ražošana, dažādi pakalpojumi utt. Par to, ka bizness var būt sarīkojumu, prezentāciju organizēšana, reklāmas projekti, tikšanās ar Ziemassvētku vecīti u.c., kaut kā nav ierasts domāt. Taču arī šajā nozarē ir un strādā profesionāļi, kas nodibinājuši savus uzņēmumus un maksā nodokļus. Kāds ir viņu bizness? Kādas ir tā gaišās un ne tik gaišās puses?

Par to saruna ar svētku un pasākumu organizēšanas aģentūru “Baringtons K” pārstāvēm, producenti Beatu Bērziņu un Kristīnu Kandevicu.

Svētkus gribas, laika nav

Viens no svarīgākajiem iemesliem, kas dod darbu sarīkojumu organizētājiem, ir tas, ka ļaudīm svētkus, balles, prezentācijas u.c. pasākumus gribas, bet pašiem nav laika (ideju un zināšanu), lai tos noorganizētu. Un laika mums visiem paliek aizvien mazāk. Tad jāalgo kāds, kurš svētkus prot sagādāt. Vai nu tās būtu kāzas vai liela balle uzņēmumā. Beata Bērziņa: “Cilvēks, protams, visu var darīt arī pats, bet jārēķinās, ka svētku organizēšana prasīs lielus laika, cilvēku un naudas resursus. Vai arī visus darbus uztici profesionālim, kas tos paveiks tavā vietā. Sākot no scenārija līdz galda klājumam un mūziķu sameklēšanai. Tad noteiktajā dienā un stundā pasūtītājs ar viesiem ierodas un izbauda savus svētkus, nevis raizējas, ka tik kaut kas nenotiek. Jā, svētku organizēšana ir bizness.” 

Kristīna Kandevica: “Katrā jomā ir jāstrādā profesionāļiem. Celtnieks ir celtnieks. Viņš labi pieprot savu darbu, tādēļ nevada vilcienu. Mākslinieks ir mākslinieks, režisors ir režisors. Lai pasākums iznāktu kvalitatīvs, mēs, izmantojot savas zināšanas, katram sarīkojumam noorganizējam piemērotāko speciālistu komplektu – fotogrāfs, florists, operators, producents utt. mums aģentūrā kā izklaides un svētku organizēšanas profesionāļiem ir nepieciešamie resursi un zināšanas, kā visu un visus salikt kopā, lai galu galā būtu labi.”

B.Bērziņa: “Kādēļ svētkiem jāizdodas un jābūt pārdomāti noorganzētiem? Tāpēc, ka cilvēki vēlas baudīt un gūt pozitīvas emocijas, prieku. Tā arī ir tā prece, ko viņiem pārdodam – emocijas, gaidas, pārsteigumi.” K.Kandevica: “Reiz bijām kādā lielā sarīkojumā, kurā bija grūti uzturēties daudzo kļūdu dēļ, ko ik uz soļa pieļāva organizatori. Braucām ar Beati no turienes prom niknas, jo bija sajūta, ka esam piekrāptas un zaudējušas savu laiku.”

B.Bērziņa: “Ja tev pasaka: atnāc uz sarīkojumu salsas stilā. Tev šī deja patīk un tu, attiecīgi apģērbusies un noskaņojusies, ierodies norādītajā vietā, bet tur … skan kantri mūzika un visi dejo līnijdejas. Tu jūties piekrāpta, nikna par iztērēto laiku un naudu, sarīkojumam gatavojoties.”

Līdz domai, ka jādibina pašām sava aģentūra, Kristīna un Beata nonāca pēc tam, kad pieredze bija uzkrāta darbojoties citās kompānijās. Kādēļ ritenis jāizgudro no jauna, ja viss jau ir atklāts? B.Bērziņa: “Es nolēmu mācīties par režisori, un arī šajā laikā pasākumi bija jāorganizē. Tā, kā to gribēja citi.” K.Kandevica: “Mums bija sajūta, ka visu laiku jārēķinās ar kaut kādiem griestiem, ka nedrīkstam īsti darīt un izpausties tā, kā mēs vēlamies. Sapratām – jāķeras pie sava uzņēmuma veidošanas.”

Neprātīgi liela konkurence

Uz jautājumu, ko īsti nozīmē darboties sarīkojumu organizēšanas sfērā, aģentūras “Baringtons K” abas īpašnieces pārliecinoši atbildēja: “Jārēķinās ar neprātīgi lielu konkurenci.” Internetā, sameklējot datus par tiem, kas Latvijā sevi dēvē par sarīkojumu organizatoriem, informācijas būs ļoti daudz. Tas liek secināt, ka šis bizness ir gana ienesīgs. Kādu nu kurš piedāvā kvalitāti, tā cita runa. B.Bērziņa: “Latvijā nepastāv tāda nozare kā pasākumu producēšana. Par to ir jāsāk runāt, jo patiesībā šim biznesam tiek atvēlētas gana lielas naudas summas un apgrozījums nebūt nav slikts. Bet nozares nav! Pirms gadiem pieciem mūsu zemē nebija skaistumkopšanas nozares, tikai veselība.” K.Kandevica: “Arī Liepājā šajā nozarē diezgan grūti strādāt, jo sarīkojumu organizēšanu kaut kā neņem nopietni, neatzīst kā biznesa veidu. Rīgā tomēr vieglāk… Tur jau pilsētas vadības līmenī saprot, cik liela nozīme ir kvalitatīvi noorganizētam pasākumam. Palielīšos – “Baringtons K” ir saņēmis uzslavas no Rīgas mēra J.Birka, par bērnu rotaļu pilsētiņas atklāšanas pasākumu galvaspilsētā. Liepājā joprojām valda uzskats, ka kultūra ir kaut kāds melnais caurums, kurā visu laiku tiek bērts iekšā, bet bez lielas jēgas. Proti, atpakaļ nekas nenāk… Tādēļ arī šogad nolēmām piedalīties izstādē “Liepājas uzņēmējs”, lai sabiedrībai parādītu, ka mēs tomēr esam viena no skrūvītēm, kas veido un attīsta ekonomiku. Gribat to vai ne, bet kultūra ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem un arī tās virzītājs. Jāsaka, ka Eiropā tāda attieksme ir pašsaprotama. Pie mums vēl ne. Tādēļ pašiem kultūrā, sarīkojumu organizēšanā iesaistītajiem kaut kas jāsāk šajā ziņā darīt. Citi jau to nedarīs!”

Liepājas pusē ir trīs reģistrētas sarīkojumu organizēšanas kompānijas: “4vēji”, “Baringtons K”, “Pūķis”. Ir individuāli strādātāji, kurus aicina vadīt, retāk organizēt pasākumus. Šajā jomā darbojas, piemēram, ne viens vien Liepājas teātra aktieris. Tādu, kas strādā ar savu mārketingu, piedāvājot sarīkojuma producēšanu, ir ļoti maz.

Atšķirības, kas jāņem vērā

Vakara vadītājs darbojas pēc viņam iedota scenārija. Producents pats organizē to, ko pasūtītājs vēlas, vienlaikus atbildot par mūziku, gaismām, galdiem utt. Vakara vadītājs nemeklēs telpas pasākumam. Producents to dara, ja līgumā tā paredzēts. B.Bērziņa: “Mūsu ikdiena varētu būt apmēram šāda: piezvana klients, pasakot: “Janvārī vajadzētu balli 500 cilvēkiem. Kaut ko gribam svinēt… Izdomājiet, ko lai svinam! Naudu varēsim atvēlēt tik un tik.” Vairumam klientu ir nauda un vēlēšanās,  bet nav laika un ideju, lai pats kaut ko organizētu.

Biznesa specifika

Ja celtniekam jāpārzina dažādas tehnoloģijas, fizika, ķīmija utt., tad sarīkojumu organizētājam jābūt zināšanām sabiedriskajā ēdināšanā, mūzikā, gaismošanā, režijā, jāpazīst aktieri, fotogrāfi, dziedātāji, floristi utt., jo viņi visi var būt nepieciešami kāda sarīkojuma organizēšanā. Jāzina, kur dabūt galdus, traukus, kāda mūzika skanēs, viesiem ienākot, kā viņi jutīsies utt. Turklāt – pēc svētkiem viss arī jānovāc, jāsakārto. Ja kāda zāle izīrēta uz noteiktām stundām, tad organizatoram jāieplāno laiks arī visa novākšanai, citādi pasūtītājs saņems lielāku rēķinu par pārtērētu laiku. Šīs un vēl milzum daudz citu nianšu ir jāzina.

B.Bērziņa: “Man kā sarīkojuma producentei, visu laiku jābūt nomodā par to, kā cilvēki pasākumā jutīsies un jūtas. Salīdzināšu ar teātri. Kad notiek izrāde, aktieri darbojas uz skatuves, bet režisors ir kaut kur zālē. Viņš vairs nevar ietekmēt procesu, ja kādam uz skatuves kas nojūk vai aizķeras. Turpretim es kā sarīkojuma organizatore visu laiku esmu klāt un kontrolēju situāciju, redzot, kas notiek uz skatuves vai ar publiku. Ja kaut kas ķeras, nekavējoties meklēju risinājuma ceļus, rīkojos. Uztaisu pauzi vai ieslēdzu mūziku, vai vēl ko citu. Svētku režisoram ir scenārijs, bet jārēķinās, ka izmaiņas var notikt katru mirkli.” 

Tas skaistais šajā darbā ir…

… tas, ka rutīnas nav un nevar būt vispār! Gandarījums, prieks tiek gūts no tā, ka priecīgi un laimīgi ir klienti.

Darbā grūtākais? Tas, ka jebkurā brīdī kaut kas var nojukt. Tas, uz ko bija liktas cerības, nenotiek. Ko likt vietā? Kā labāk rīkoties? Tas jāizdomā ļoti ātri, un tas viss rada milzu stresu. Jo sarīkojuma ķēdes elementu ir vairāk, jo stress nebūšanu gadījumā lielāks. Jebkuram taču kaut kas var atgadīties. Ja negludumi novērsti tā, ka publika tos nemaz nav manījusi, pēc tam ir liels gandarījums. B.Bērziņa: “Bija kāds manis producēts sarīkojums Rīgā. Tās dienas rītā man zvana, ka viens no dejotājiem cietis avārijā. Jāmeklē, ko likt lietā. Viesmuzikanti no Igaunijas Rīgā, uz ielas korķī nostāv no diviem dienā līdz deviņiem vakarā, kad jau sen vajadzēja būt uz skatuves! Mašīna, kas uz šo sarīkojumu veda alkoholu, arī kavējās par trim stundām. Bremzējās viss, kas vien var bremzēties, bet pēc būtības es neko nevaru ietekmēt, tikai kaut ko pamainīt vakara gaitā un paļauties uz vadītāju profesionalitāti. Atgādināšu – konferansjē, kas nolasa tekstu, nav tas pats, kas vakara vadītājs, kurš prot savākt publiku jebkurā situācijā.”

Vēl Beata un Kristīna atzīst, ka, slēdzot līgumu ar svētku organizēšanas uzņēmumu, klients var rēķināties, ka nodokļi būs samaksāti, ar autortiesību atlīdzībām, publiskās apskaņošanas tiesībām u.c. viss būs kārtībā. Viņas uzskata, ka biznesā, kurā abas darbojas, nākotne noteikti ir. Jo cilvēkiem laika paliek aizvien mazāk, bet kvalitatīvi, interesanti svētki ir vajadzīgi katram.

Daiga Lutere,

Tiem, kas strādā prezentāciju, sarīkojumu un citu svētku organizēšanā, vienmēr jābūt gataviem sniegt gaišas emocijas un prieku.