Aptuveni desmit gadu laikā Liepājas Karostā plānots izveidot militāro bāzi, kurā koncentrētos pilsētā izvietotās Bruņoto spēku struktūras, turklāt Liepājā plānots izveidot arī atbilstošas piestātnes NATO valstu karakuģiem – ar šādiem ambicioziem plāniem Liepājā notikušajā valdības sēdē iepazīstināja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

“Aizsardzības ministrija ir paredzējusi, ka vienotā militārā bāze Liepājā izvietotajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām un struktūrām pamatā atrastos Karostā – Atmodas bulvārī un tā apkārtnē. Ir arī iecere izveidot atsevišķu militāro ostu. Mūsu mērķis ir visu militāro infrastruktūru konsolidēt vienā vietā. Tas ir ļoti ilglaicīgs projekts, kas prasīs milzīgas naudas summas, bet šobrīd ar finansējumu ir, kā ir. Pēc desmit gadiem varētu izveidot piestātnes, tajā skaitā NATO valstu kuģiem,” norādīja J. Garisons. Viņš skaidroja, ka nevar runāt par kādām īpašām NATO karabāzēm – vienkārši NATO dalībvalsts infrastruktūru var izmantot arī citu NATO dalībvalstu spēki. “Tādas NATO karabāzes pasaulē jau nemaz nav, ir tā pati mūsu infrastruktūra, kura var tikt izmantota NATO vajadzībām. Kuģi atrodas jūrā, tas nav statisks bruņojums, taču nepieciešama infrastruktūra, lai kuģus apgādātu,” uzsvēra J. Garisons.

Patlaban Liepājā dažādās vietās atrodas vairākas Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības – Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālais nodrošinājuma centrs, Jūras spēku flotiles Jūras novērošanas un sakaru dienests, Jūras spēku flotiles kuģu eskadra, Ūdenslīdēju skola, Zemessardzes 4. brigādes štābs, Zemessardzes 44. kājnieku bataljons, Jūras spēku mācību centrs, Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā nodrošinājuma centra Medicīniskās aprūpes daļa, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības valodas skolas Liepājas filiāle u.c.

Jūras spēku kuģu piestātnes ir Tirdzniecības kanālā, taču desmit gadu perspektīvā ir iecere Karostā izbūvēt speciālas piestātnes. Valdības sēdē J. Garisons atgādināja, ka Latvijai starp Baltijas valstīm ir lielākie Jūras spēki, turklāt flotiles sastāvā ir vairāki mīnu kuģi, kas vienā no spridzekļiem piesārņotākajām jūrām – Baltijas jūrā – kopā ar citu valstu kuģiem mācībās meklē kara laikā dzelmē atstāto mantojumu. Daudzas NATO valstis ir likvidējušas mīnu meklēšanas spējas, taču no NATO puses Latvijai tās ir pieprasītas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.novembra numurā.

#kvards-20161122-01#