Jaunā režisore, 12. klases skolniece Alvīna Jaremčuka piepildīja savu sapni par pašas veidotu uzvedumu un iestudēja izrādi “Baiļu labirints” par jauniešu savstarpējām attiecībām, iederēšanos, savas vietas meklēšanu, izstumšanu un bezjūtīgu attieksmi. Pēc izrādes raudāja gan sievietes, gan vīrieši. 

“Man sen bija tāds sapnis,” saka izrādes “Baiļu labirints” režisore un dramatizējuma autore Alvīna Jaremčuka. Viņa domā savu nākotni saistīt ar režisora profesiju un, lai to labāk izprastu, skolā rakstīja zinātnisko darbu par režisora emocionālo stāvokli izrādes tapšanas laikā. “Baiļu labirints” ir pētījuma praktiskā daļa.

Izrādes sižets par jaunu meiteni Kitiju, kura no Aizputes pārcēlusies uz Rīgu un neveiksmīgi mēģina iejusties un iederēties jaunā skolas vidē, un atrast domubiedrus, balstīts pašas Alvīnas personīgajā pieredzē. Viņa stāsta, ka bieži ir mainījusi skolas, jo nav izdevusies komunikācija ar klasesbiedriem. Uzkrājušies ļoti daudz pārdzīvojumu, ko Alvīna iekļāvusi izrādē. Veidojot izrādi, meitenei nācies atkal atsaukt atmiņā savus pārdzīvojumus. Un gan pašā izrādē, gan tās veidošanā emocijas ļoti mainījušās. Taču pēc izrādes gūts liels gandarījums.

“Baiļu labirintā” iesaistījušās 25 Liepājas Modes un mākslas studijas audzēknes, un, izrādes iestudējuma laikā meitenēm aprunājoties, izrādījies, ka līdzīga situācija ir pazīstama daudzām no viņām un izstumšana un apcelšana arī viņām nav sveša.

Izrāde ir ar traģiskām beigām. Pēc izrādes daudzi režisorei prasījuši, kāpēc izrādei nav laimīgu beigu. Alvīna uzskata, ka laimīgas beigas nerosinātu tik ļoti pārdomāt šādas situācijas. “Man gribējās, lai cilvēki paskatītos uz sevi no malas,” viņa min vēl vienu iemeslu, kāpēc izrāde tapusi. Alvīnasprāt, ir ārkārtīgi būtiski par šīm jauniešu vidū valdošajām attiecībām runāt.

Vienu no galvenajām lomām izrādē atveido 11. klases skolniece Lolita Stepanoviča, viņa iejūtas iedomīgas, pašpārliecinātas un arī ļaunas klases līderes Lolitas lomā, kura savu autoritāti vēlas noturēt par katru cenu. “Bija diezgan grūti iejusties tādā lomā,” atzīst Lolita. Viņa pastāsta, ka mazajās klasītēs pati tikusi apcelta, bet tagad lomā iepazinusi izjūtas no otras puses. Meitenei ir mazāka māsa, kura ir apaļāka par citiem bērniem un tāpēc skolā tiek apcelta. Un Lolitai izrādē skartā tēma šķiet ļoti aktuāla, turklāt ne tikai jauniešu vidū. Arī vecāki un pedagogi varot pamācīties, kā sarunāties ar bērniem.

“Pēc izrādes divas dienas bija norakstītas. Nevarēju sevi izprast. Pēc pašas izrādes stāvēju un raudāju,” viņa dalās savās pēcizrādes izjūtās. Lolita vēlas savu nākotni saistīt ar aktrises profesiju, un piedalīšanās izrādē un šāda loma esot raisījusi šaubas, vai viņa varēs to izturēt. Tomēr meitene secinājusi, ka mēģinās virzīties uz šo profesiju.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.marta numurā.

#kvards-20170314-10#