Liepājai neierastā koncertvietā, Karostā pie Ziemeļu mola, aizvadīts viens no vidējās paaudzes kolektīvu tautas deju festivāla ”Soļi smiltīs” koncertiem. ”Dejojām, pirmkārt, paši sev par prieku,” atzīst koncerta dalībnieki, jo programmu vēroja vien nedaudzi skatītāji.

Ar deju koncertu šodien konkurē pati daba, jo pēc ilgstoša lietaina un pavēsa laika ir ļoti silta un saulaina sestdiena, tāpēc portāls novēroja, ka daudzi atpūtnieki pie Ziemeļu mola nepārtrauca sauļošanos vai peldes neraksturīgi rāmajā jūrā. Taču Karostas iedzīvotāji būtu gribējuši vairāk informācijas par šo koncertu, tā vismaz atzīmē Natālija: ”Bijām pastaigāties ar dēliņu Timofeju, tā arī paliku uz koncertu. Es nezināju, ka tāds notiks. Ja būtu zinājuši, domāju, ka nāktu speciāli to skatīties. Tagad viss atkarīgs, kā jutīsies bērns. Neatceros, ka vispār Karostā būtu noticis kāds pasākums. Gribētu, lai arī šeit kaut kas notiktu, un gribētu, lai ir pietiekama reklāma.” Tepat Ziemeļu molam kaimiņos dzīvojošās Daiga un Valda dzirdējušas mūziku un atnākušas uz koncertu. Sievietes gan zinājušas, ka šeit notiks festivāla koncerts, jo par to lasīts avīzē un Karostā redzēta afiša. Citādi gan, viņuprāt, šeit nekas nenotiek. ”Labi, ka tagad šeit ir kafejnīca, vismaz piesaista cilvēkus, jo ir kur atpūsties un kafijas krūzīti izdzert. Gribētu, lai mūsu rajonā biežāk kas notiktu, latviešu tradīcijas vajag uzturēt,” saka Daiga.

”Pie Ziemeļu mola dejot ir jauki, kā jau Liepājā – vējš un jūra! Ko vairāk vajag?” – saka mājinieki, Tautas mākslas un kultūras centra kolektīva ”Kvēle” dejotājas. Pie jūras ir dejots arī iepriekš, bet tieši pie Ziemeļu mola – pirmo reizi. ”Jūtamies labi, apkārt dejotāji, visi ir priecīgi. Tas ir festivāla uzdevums – parādīt sevi un paskatīties, kā citi dejo,” saka ”Kvēles” dalībnieces. Vaicātas, vai negludais betona segums netraucē, viņas tikai smejas, ka dejotājiem nekad nekas netraucē.

Jūrmalas deju kolektīvs ”Tapa” arī stāsta, ka šeit jūtoties ļoti labi: ”Bet dīvaini, ka Liepājā nav vēja, mēs bijām pārsteigti! Sagaida saule un bezvējš. Jūrmalā skatījāmies, ko te sola, un neticējām savām acīm, ka divi metri sekundē.” ”Tapas” puiši saka, ka dejot bijis labi, meitenes – ka sarežģīti. Taču arī agrāk esot dejots visur: gan uz betona, gan smiltīs. ”Galvenais ir pašiem savs prieks dejot. Mēs jau dejojam vispirms priekš sevis. Ja ir skatītāji, tad ir labi,” atzīst jūrmalnieki.

”Dejot bija briesmīgi grūti, bet mēs tikām galā,” stāsta ”Saime” no Garkalnes novada. ”Seguma dēļ, un saule žilbina acis. Jā, un jūra velk iekšā pie sevis!” Citādi festivāla atmosfēra esot burvīga, paši sev esot skatītāji. ”Mēs mākam radīt svētkus arī sev. Ja būs kaut vai trīs skatītāji, tie jau ir svētki,” saka garkalnietes. Savukārt puiši atklāj, ka pirmo reizi pa molu staigājuši tautas tērpā, būšot ko atcerēties.

53Skatīt galeriju