Analfabētisma draudi! Vai patiešām tas ir nopietni?
Skolu direktori pašlaik jūtas, maigi izsakoties, ne visai komfortabli. Prasības pret izglītības iestādēm augušas, sabiedrību uztrauc skolēnu nesavaldība, bet skaudrie taupības noteikumi liek samazināt visu iespējamo, sākot no skolotāju algām līdz sanitārās apkopes līdzekļiem. Skolu direktori vēlējās neklusēt par situāciju, viņi iesaistījās diskusijā, lai liktu valstij un sabiedrībai padomāt, kā lai tādos apstākļos īsteno tos uzdevumus, kas jāpilda skolai.
Skolās valdošās situācijas ainu ieskicēja 15.vidusskolas direktors Gints Ročāns: “Bērni nāk no ģimenēm, kurās nupat ielauzies bezdarbs. Un mēs redzam, kā tas viss iespaido skolēnus. Tas ir stāsts par sabiedrības līdzatbildību, par tāda mehānisma radīšanu, kas zināmā mērā tieši finansiāli aizsargātu šo auditoriju, jo ģimenes, kurās aug bērni, ir daudz sliktākā ekonomiskā situācijā nekā tās, kurās nav pirmsskolas un skolas vecuma atvašu.”
“Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt vidi un normālu izglītības procesu. Bet kā mēs šo uzdevumus varam veikt, ja valdība izglītības sistēmā vēl grib ietaupīt 59 miljonus latu (izglītības un zinātnes ministre gan ir piekritusi 46 miljoniem latu samazinājumam)?” noraizējusies pauda 7.vidusskolas direktore Inese Ferstere.
“Un kas notiek, ja nelaimīgais skolotājs satiekas uz šauras laipas stundā ar tādu pašu nelaimīgu bērnu, kuram vienīgā pašapliecināšanās ir novest skolotāju līdz asarām, rupji viņu nolamāt, lai parādītu, cik liels varonis viņš ir? Un tad man, direktorei, ar šo skolotāju ir jārunā un jāiestāsta, ka viņam vēl joprojām to vajag, ka viņam jāiet klasē un jāmēģina tam bērnam kaut ko iemācīt,” noteica Internātpamatskolas direktore Gunta Lauberga
“Situācijā, kad zēnu un meiteņu ģimeņu stāvoklis pasliktinās, jāatrod iespēja izglītības iestādēs paplašināt atbalsta komandas – to speciālistu loku, kas spēj dot profesionālu emocionālu padomu bērniem ar uzvedības problēmām un citās sarežģītās situācijās,” sacīja Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas direktore Inta Seržante un turpināja: “Bieži vien tieši klases audzinātājs ir vienīgais cilvēks, pie kura bērns var vērsties pēc padoma, ar kuru viņš dalās savos pārdzīvojumos.”
“Jā, ir izskanējusi doma, ka izglītība ir dārgs process, bet cik tad mums izmaksā analfabētisms?” uzdeva jautājumu Inta Seržante. “Izskatās, ka pastāv reāli analfabētisma draudi, kas pieaug ļoti strauji. Jo, skolotājam visu atņemot un visu samazinot, mēs nevaram prasīt no viņa profesionāli augstu un kvalitatīvu darbu. Un kādas būs sekas? Vairāk darba policijai?” nākotnes ainu iezīmēja Inta Seržante.
Plašāk skolu direktoru diskusiju lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.marta numurā Dainas Meisteres publikācijā.