Liepājas ostu iecerēts attīstīt par nopietnu “Panamax” klases kuģu apkalpošanas ostu, trešdien, 18. oktobrī, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē sacīja Liepājas Speciālās ekonomiskās (SEZ) zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka izstrādāts Liepājas ostas attīstības programmas 2018. līdz 2022.gadam projekts, kas ir ostas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tajā sniegts Liepājas ostas konkurētspējas izvērtējums, paredzamie attīstības scenāriji, stratēģiskie mērķi un uzdevumi, norādīti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji – kravu apgrozījums, finanšu prognozes, plānotie kapitālieguldījumi.

Lapiņš klāstīja, ka ir jau sākušās sarunas ar Valsts kasi par līdzfinansējuma piesaisti ostas attīstībai. Apjomīgākais projekts saistīts ar drošas enkurošanās vietas attīstīšanu un pieejas kanālu padziļināšanu – tas lēšams vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Pēc Liepājas SEZ vadītāja teiktā, Liepājas ostu iecerēts attīstīt par nopietnu “Panamax” klases kuģu apkalpošanas ostu. Šāda izmēra kuģus Liepājas ostā var apkalpot jau patlaban, taču ar ierobežojumiem.

Ar terminu “Panamax” apzīmē kuģu izmēra ierobežojošos rādītājus ceļošanai Panamas kanālā – tie ir aptuveni 290 metru garumā, apmēram 32 metru platumā, kā arī aptuveni 12 metru iegrimi.

Ostu padome trešdien atbalstīja Liepājas ostas attīstības programmas 2018. līdz 2022.gadam projektu.

Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka Liepājas ostas attīstības programmas 2018. līdz 2022.gadam projekts ir daļa no ostas Attīstības plāna līdz 2035.gadam. Liepājas SEZ strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, lai stiprinātu Eiropas Savienības reģionālās ostas kapacitāti. Patlaban notiek aktīvs darbs pie Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanas, lai nodrošinātu drošas enkurošanas vietas kanāla padziļināšanu, kā arī īstenotu citus projektus.

Savukārt Ekonomikas ministrija sēdē informēja par ostu krasta elektroenerģijas apgādes pieslēgumu atbalsta izvērtēšanu, lai tādējādi mazinātu jūras transporta ietekmi uz vidi. Vienlaikus tika izteikts aicinājums ostu pārvaldēm sagatavot un iesniegt tālākai izvērtēšanai informāciju par nākotnē plānotajiem krasta elektroenerģijas apgādes pieslēgumiem, norādot plānoto pieslēgumu elektrisko jaudu, paredzamo maksimālo un vidējo patēriņa slodzi pieslēgumos, kā arī aprēķinātajām un plānotajām elektroenerģijas pieslēgumu būvniecības, ekspluatācijas un sniegto pakalpojumu izmaksām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ziņoja par Jūras telpiskā plānojuma izstrādes virzības gaitu. “Šobrīd kuģošanas un enerģētikas nozaru dialogā identificētas attīstības scenārija vēlamās telpiskās izpausmes un rīcība, kas nepieciešama, lai sabalansētu abu nozaru attīstību. Tāpat tika sniegta informācija, ka sagatavotais Jūras telpiskā plānojuma projekts jau tuvākajā laikā tiks virzīts izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, lai to varētu apstiprināt Ministru kabinets,” skaidroja SM.

Izskatot Iekšlietu ministrijas sniegto ziņojumu par elektronisko rindu izveides iespējām uz Latvijas robežas, Ostu padome atbalstīja priekšlikumu, ka pašlaik elektronisko rindu izveidošana nav aktuāla, noraidot Finanšu ministrijas sākotnēji izteikto ierosinājumu. Vienlaicīgi padome norādīja uz apstākli, ka ir jānodrošina robežšķēršošanas infrastruktūras attīstība, aicinot Finanšu ministriju sagatavot informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par jautājumiem, kas saistīti ar par robežšķēršošanas vietu “Silene” un “Pāternieki” infrastruktūras modernizāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir valdības izveidota institūcija, un to vada Ministru prezidents. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.