Suņu izstādē pulcējas populāras un retas mīluļu šķirnes
liepajniekiem.lv
Sestdien un svētdien Olimpiskā centra lielā arēna uzņēma nevis sportistus, bet suņu saimniekus un viņu astainos mīluļus. Notika Nacionālā visu šķirņu suņu izstāde, kuru ik gadu decembrī tradicionāli organizē Liepājas Dzīvnieku audzētāju biedrība kopā ar saviem atbalstītājiem.
Kā atzina biedrības prezidente Marija Demčenko, šajā izstādē ļoti labprāt piedalās Liepājas un tuvējās apkārtnes šķirnes suņu saimnieki, jo ir izdevīgi, ka sacensības notiek tuvu mājām un nav jābrauc uz citurieni.
Tanī pašā laikā bija arī ļoti daudz tādu audzētāju, kuri ceļu uz Liepāju mēroja no citām valstīm. Ne tikai Lietuvas un Igaunijas, bet arī Somijas, Polijas un vēl citām.
Ringos strādāja titulēti tiesneši, rūpīgi vērtējot katras šķirnes pārstāvi. Lai arī atklāti neizrādīts, gluži vai sataustāms bija to suņu saimnieku satraukums, kuru dzīvnieki gaidīja rindu, lai dotos ringā.
No Lietuvas atbraukusī Birute Petrauskiene godīgi atzina, ka, šī viņai un viņas Jorkšīras terjeram, mājās sauktam par Baci, noteikti jau esot kāda septītā vai astotā izstāde, taču uztraukums esot joprojām: ”Labi, ka paši suņi neuztraucas, citādi kā mēs tiktu ar viņiem galā!”.
Apskatīt suņu izstādi nāca daudzi liepājnieki ar bērniem. Linda Eglīte ar piecgadīgo dēlu Tomu uz šo pasākumu bija atnākusi pirmo reizi. L. Eglīte: ”Portālā liepājniekiem.lv biju redzējusi, lasījusi, ka Liepājā tiek rīkotas suņu izstādes, bet atnācām pirmo reizi. Nebiju domājusi, ka būs tik interesanti! Pilna arēna ar dažādiem suņiem. Visi skaisti, svarīgi, sakopti un smuki. Tomam ļoti patika lielie, garspalvainie ganību suņi, bet man labāk mazie pekinieši. Laikam tādēļ, ka manā bērnībā viens tāds bija mūsu kaimiņienei.” Linda atzina, ka, protams, būtu ļoti jauki, ja mājās būtu labsirdīgs suns, Tomam draugs, taču jāapzinās, ka dzīvniekam jāvelta uzmanība un rūpes. Suns nav rotaļlieta, bet dzīva būtne.