Veselības jomā liels atrāvums starp deklarēto politiku un reāliem faktiem
Agnese Kuplēna
"Kurzemes Vārds"
“Vientulība nereti ir slimību cēlonis, tāpēc es ierosinātu vairāk pievērst uzmanību sociālajai aprūpei,” rosināja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs Dins Šmits. Viņš un vēl daudzi ar medicīnu un aprūpi saistīti speciālisti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes problēmām un risinājumiem Liepājā.
Otrdien notika kārtējā Liepājas Attīstības pārvaldes rīkotā publiskā apspriešana. Šoreiz diskutēja tematiskā grupa “Veselības aprūpe”, ko vada Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.
Trīs izveidotajās apakšgrupās: “Sabiedrības veselības veicināšana”, “Veselības aprūpes cilvēkresursu piesaiste un attīstība” un “Veselības aprūpes pakalpojumi un infrastruktūra”, tika izrunātas daudzas problēmas, ar kurām ikdienā saskaras gan liepājnieki, gan speciālisti, kas strādā attiecīgajās nozarēs. “Esmu pozitīvi pārsteigts par liepājnieku iniciatīvu tieši šādai problēmu risināšanas formai. Protams, ne visas problēmas uzreiz var atrisināt, bet izskanēja lieliski konkrēti piedāvājumi,” paveikto uzteic D. Šmits.
Speciālisti apmainījās viedokļiem ne tikai savā specialitātē. Svarīgākie jautājumi, kurus apsprieda un kuriem piedāvāja risinājumus, bija bērnu zobārstniecības problēma, papildu palīgu izveidošana ģimenes ārstiem, speciālistu trūkums, rezidentu piesaiste, medmāsiņu nepietiekamā kompetence, milzīgā birokrātija, rehabilitācijas pakalpojumu trūkums, sporta stundu nepietiekamība skolās, veselības veicināšanas un profilakses pasākumu trūkums u.c. būtiski jautājumi.
Šādu problēmu izvirzīšanas un risinājumu meklējumu formu slavēja arī Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis. Viņš secināja, ka pastāv liels atrāvums starp deklarēto politiku un reāliem faktiem: “Tas cilvēkus izaicina un rada viņos bažas, kas ir pamatotas.” Prorektors ieteica paskatīties uz problēmām no cita skatpunkta: “Ir daudz iespēju problēmas risināt, arī nepiesaistot milzu līdzekļus. Novēršot lieko birokrātiju, mazinot darbības, kas nav nepieciešamas, vai integrējot sociālos dienestus tuvāk veselības aprūpes sistēmai, ir iespējams darīt lietas, kas nestu atdevi.”
T. Baumanis “Kurzemes Vārdam” pastāstīja arī par pērn uzsākto RSU sadarbību ar Liepājas Reģionālo slimnīcu. “Plānojam mainīt studiju programmu medicīnā, kas paredz 20 klīniskās rotācijas prakses. Tas savukārt nozīmē, ka slimnīcā nokļūs piektā un sestā kursa studenti, kuri varēs iepazīties ar darba vidi, kolēģiem, pilsētu, un tas, iespējams, veicinās viņus palikt tieši Liepājā un izvēlēties šo slimnīcu kā savu rezidentūras un nākotnes darbavietu.”
UZZIŅAI
Svarīgākās veselības aprūpes problēmas:
- atbalsta grupu trūkums bērnu nāves gadījumā vecākiem un mediķiem,
- augsti statistikas rādītāji par skolēnu emocionālās veselības problēmām,
- fizisko aktivitāšu un sporta grupu trūkums interešu izglītības līmenī dažāda vecuma grupām,
- nevalstisko organizāciju trūkums veselības veicināšanas jomā,
- preventīvu pasākumu trūkums bērnu drošības nodrošināšanai izglītības iestādēs,
- brīvi pieejamas veselībai kaitīgās vielas skolās. Skolu vadība nav spējusi risināt šo problēmu,
- resursu trūkums atbalsta personālam skolās,
- rehabilitācijas pakalpojumu nepieejamība,
- sabiedrības izpratnes trūkums par sportu kā veselības veicināšanas instrumentu,
- sabiedrībā novērojams STS un hepatīta saslimšanas pieaugums,
- senioru veselība – sekundārās profilakses trūkums,
- uztura speciālistu trūkums,
- sporta infrastruktūras, programmu un personāla trūkums,
- zems veselības profilaktisko pasākumu apmeklējums,
- speciālistu trūkums,
- studentu motivācijas trūkums – profesijas prestiža jautājums,
- studentu prakses vadītāju apmaksa un kapacitāte,
- taisnīga atalgojumu sistēma no medicīnas māsām līdz ārstam,
- vidējā medicīniskā personāla apmācības programmas ierobežojumi, neatbilstība veselības aprūpes iestāžu vajadzībām,
- ģimenes ārstu prakšu pieejamība, esošā sistēma neļauj apvienot ģimenes ārstu prakses,
- garīgo slimību pacientu nodarbinātības problēma,
- ģimenes ārstu un Sociālā dienesta savstarpējas koordinācijas trūkums,
- kontracepcijas politikas izveide riska ģimeņu grupās,
- medicīnisko materiālu utilizācijas problēma,
- trūkst ārpus ģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas,
- nepietiekama paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība,
- veco ļaužu aprūpe,
- zobārstniecības problēma.