Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās šogad atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, vienlaikus eksāmeni 12.klasēm notiks, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, ministrija šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosinās nerīkot valsts pārbaudes darbus 9.klašu beidzējiem.

Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM, “Edurio” un Valsts izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju datus un ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē, norāda ministrijā.

Tāpat kā vairākumā ES valstu Latvijā notiks eksāmeni 12.klasēm, savukārt 9.klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes, norāda IZM.

Eksāmenus 9.klasēm nolemts nerīkot vairākās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12.klašu eksāmenu norisi.

Arī Igaunijā nebūs 9.klašu noslēguma eksāmenu, toties iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks, atzīmē ministrija. Vienlaikus IZM uzsver, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9.klases valsts pārbaudes darbus tomēr nolēmušas rīkot.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka, pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas ir karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju attīstību, izvēloties arī vidējo izglītību.

“Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā ar dibinātāja atļauju mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas būtu svarīgi – pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības posmā,” uzskata ministre, vienlaikus uzsverot, ka Covid-19 šo pāreju nedaudz palēnina, taču IZM cer, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10.klases skolēnu uzņemšanas veidu.

VISC un IZM ir pārliecināti, ka pāreja uz kompetenču pieeju pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko to ieskatā var novērot šobrīd, proti, ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam, nevis pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par 9. un 12.klašu centralizēto eksāmenu atcelšanu. Līdz šim no iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamajiem 10 000 parakstiem savākti ap 9100.

LETA arī vēstīja, ka 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.

Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.

VISC pauž, ka, lai gan pašlaik tā neesot plānots, tiek atzīts, ka, ja notiks “force majeure”, tad krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. Tas gan pašlaik esot vismazāk ticamais scenārijs.