Leju svētavotu Rucavā izpētīs, lai sakārtotu
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Rucavas novada domes deputāti nolēmuši veikt novada tūrisma objekta “Leju svētavots” izpēti. Tas nepieciešams, lai iegūtu vairāk informācijas, kā avotiņu apsaimniekot un kas tam nepieciešams, skaidro pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams.
Leju svētavots atrodas Sventājas upes ielejā. Izstrādājot šīs teritorijas dabas aizsardzības plānu, noteikts, ka avots ir biotops, kuram paredzēti ierobežojumi. “Apsaimniekošana ir pieļaujama, ja ir atbilstošu ekspertu rekomendācijas. Jāsaprot, vai ir vajadzīga nojume, vai tā jāatjauno, jo kaut kad tā apgāzīsies. Jāzina, vai avotam vajadzīga saule vai ēna, kāda ir ūdens kvalitāte, sateces baseins. Reizēm avotā ūdens ir duļķains, jāsaprot, vai tā tam ir jābūt vai ne. Tiks veidots arī trīsdimensiju modelis, no kurienes avotā ienāk ūdens,” stāsta izpilddirektors. Izpētē iegūtos datus plānots izmantot arī kā uzskates materiālu ekskursantu vai skolēnu grupām.
Rucavas novada pašvaldība veikusi cenu aptauju, piedāvājumi izsūtīti, bet atsaukušies tikai Latvijas Universitātes pētnieki, kuriem esot pieredze ar citiem šāda veida objektiem. “Līgums nav vēl noslēgts, tāpēc nevaru pateikt izpētes veikšanas termiņu. Galvenais bija iegūt deputātu atbalstu,” norāda E. Bertrams.
Šobrīd dabas aizsardzības plāns liedzot pašvaldībai kaut ko mainīt un uzlabot infrastruktūrā ap avotu. “Jāsaņem atbildes uz jautājumiem. Citādi notiek visādas spekulācijas par to, kāpēc pašvaldība neizrok avotu dziļāk un tamlīdzīgi,” saka izpilddirektors.
Leju svētavots ir iecienīts apskates objekts Rucavā. Avotu ieskauj savulaik vislielākās Latvijas ievas atvašu puduris (koks vecuma dēļ daļēji gājis bojā).
Ūdenim tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Leģenda vēsta, ka avots radies no seno kuršu virsaišu asarām, ko tie lējuši par meitu, kuru pāri Sventājas upei aizvedis iemīļotais lietuviešu puisis. Tautas tradīciju kopēji uzskata, ka šī ir viena no dabas svētvietām, kur notikuši senie rituāli, un Rucavas sievas tādus šeit regulāri rīko saulgriežos. Leju svētavots bija viens no objektiem, ko 1987. gadā sakopa dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēju biedrība “Optimistu pulks”. Tad arī šeit uzstādīja koktēlniecības zīmi.