Klusuma brīdis, lūgšana un dziesmas – aizvesto piemiņai
“Mūsu uzdevums, tiem, kas esam izdzīvojuši, nav žēloties, bet – lai tauta un pasaule zinātu, kas te ir noticis, un neļautu vairs tam atkārtoties,” tā vakar Liepājas Centrālkapos, pieminot 1941. gada 14. jūnija komunistiskā genocīda upurus, Liepājas Represēto kluba vadītājs Arnolds Treide uzrunāja apmēram 70 cilvēku pulku.
Sava kluba biedrus, viņu tuviniekus, bērnus un mazbērnus, visus, kuri bija ieradušies godināt deportēto cilvēku piemiņu.
Šogad noteikti dienasgaismu ieraudzīs Liepājas novada represēto piemiņas otrā grāmata, savā uzrunā turpat solīja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.
Pēcpusdienā Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” daudzi represētie uzklausīja Kokneses fonda valdes priekšsēdētāju Valdu Auziņu, kura pastāstīja, kāds pie Kokneses veidojas Likteņdārzs – piemiņas vieta latviešiem, kas zuduši Latvijai 20. gadsimta deportāciju, kara un vajāšanu dēļ. Publikas sirdis dziesmās veldzēja Austra Pumpure ar saviem audzēkņiem.
Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”
Mācītājs Arnolds Šterns (priekšplānā) noturēja klusuma brīdi, godinot cietušo un deportācijā bojāgājušo, no tēvu zemes atrauto, sašķelto un iznīcināto ģimeņu piemiņu.