Nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis iesaka Lāčplēša dienu pavadīt dabā: “Izejiet Brīvības taku. Starts pie redāna, uz takas ir pieturzīmes – infostendi. Var smuki iziet gar jūru, ieiet Ziemeļu fortos un apskatīties gleznojumus, aiziet līdz Šķēdes tiltam, kur ir Narkēvica bunkurītis. Tad gar Cietokšņa kanālu atpakaļ līdz redānam. Pa šīm vietām var izbraukt arī ar automašīnu.”

Vakarā var nolikt svecītes pie brīvības cīnītāju piemiņas zīmes 14. novembra bulvāra sākumā pie pulvera pagraba. Lāčplēša parks Karostā būs izgaismots, var aiziet un apskatīt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas – mūsu varoņus. Ziemeļu kapi arī būs izgaismoti, var doties un nolikt ziedus pie Oskara Kalpaka un brīvības pieminekļa. Skaisti izgaismots būs arī Jāņa Čakstes laukums ar lielo Latvijas karogu.

Var apmeklēt Pagaidu valdības krastā nokāpšanas vietu pie Loču torņa. “Liepājā ir ko darīt, vajag tikai gribēt. Piekarinām pie automašīnas karogu, paņemam labi daudz svecīšu, ko nolikt vairākās vietās. Liepājniekam būtu svēta lieta zināt, ka Brīvības cīņās pilsētu nosargājām mēs paši. Par to var palasīt žurnāla “Liepājas Vēstules” jaunākajā numurā,” norāda vēsturnieks.

Arī jaunsargu instruktors Varis Jansons rekomendē apmeklēt vēsturiskās vietas, kas  saistītas ar 1919. gada Brīvības cīņām. “Lielā barā nav jāpulcējas, to var izdarīt individuāli. Jauniešiem, kuri šogad nevar pulcēties spēka, izveicības un gudrības sacensībās, jāattīsta savs domu lidojums, kā var sevi padarīt stiprāku, pasportot. Brīvības takas garums ir 10 kilometri, ja pilnībā to iziet. Tas ir normāls izaicinājums jaunietim. Var pamērīt laiku, cik ilgā laikā viņš to var izdarīt, padalīties soctīklos ar saviem veikumiem,” viņš atzīmē. Tāpat 11. novembra vakara sena tradīcija no laikiem, kad svinēt bija aizliegts, ir svecītes logos – “lai silda un lai karavīru dvēseles redz, ka viņus atceras”.

Nīcas vidusskolas vēstures skolotāja un skolas muzeja vadītāja Sandra Pankoka teic, ka būtu ļoti labi, ja cilvēki individuāli aizietu uz kapsētām, kur ir brīvības cīnītāju atdusas vietas. Tādas ir gan Liepājā, gan apkārtējos novados, tāpat arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas, kur var aiziet kopā ar ģimeni nolikt svecītes un ziedus.

“Nav jāgaida no malas, ka kāds vadīs un organizēs uz lielu lāpu gājienu vai koncertu. Pašam jāsakārto savas domas un jāvadās no savas sirds. Tāpat kā ar attālināto strādāšanu, tā arī ar Lāčplēša dienas atcerēšanos. Iededz svecīti, piespraud pie krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti, tā arī rada pavisam citu sajūtu. Muzeji nav slēgti, var doties uz tiem un uzzināt ko jaunu par vēsturi. Var kaut vai aiziet pie jūras un raidīt savas labās domas,” saka skolotāja.

Viņa iesaka izmantot televīzijas piedāvājumu: “Vakarā rādīs filmu “Dvēseļu putenis”, kuru var noskatīties kopā ar ģimeni. Televīzijā un internetā iespējams vērot tikšanās, atmiņu ierakstus. Galvenais ir pašam gribēt un valstiskuma, piederības izjūtu sevī uzturēt. Lai cik grūti būtu un kā gribētos rāties uz visu pasauli par nebūšanām, viss ir cilvēkā pašā, un otrs jau to sajūtu neradīs.”

Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti.

Savas valsts karoga krāsas lentīti pie apģērba 1919. gadā sēja Latvijas karavīri. Brīvības cīņās meklējama šī simbola vēsture un galvenā doma – atpazīt savējos. Lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu “V”, kas simbolizē uzvaru.

Savukārt sociālā tīkla Facebook lietotājiem ir iespēja papildināt savu profila attēlu ar sarkanbaltsarkano lentīti, ko ietver Aizsardzības ministrijas izveidotais profila attēlu rāmis #ParLatvijasUzvaru, kas vienlaikus simbolizē lepnumu par mūsu karavīriem.

Arī ministrija aicina  iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu norises vietas, kuras apkopotas tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv, un iemūžināt apmeklējumu fotogrāfijās un video, sociālajos medijos lietojot tēmturi #Neatkarībasceļš2020 un atzīmējot Latvijas armijas sociālo mediju kontu @Latvijas_armija.