No pulksten 14 līdz 15 Ziemeļu kapsētā ierakstā skanēs karavīru dziesmas, individuāli ziedus noliks Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, Liepājas muzeja, Karostas garnizona vienību, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji.

“Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem,” stāsta Liepājas muzeja filiāles ”Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas tās neatkarība tika apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919.gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu.

1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.