Līdzās viņa radītajām arī ziedi no selekcionāra Jura Bāzes dārza un no Ineses Brizgas kolekcijas. Izstādi Liepājas Latviešu biedrības namā atklāja ceturtdien, 26. augustā, un tā būs apskatāma līdz sestdienai.

Izvēloties no sēkliņām izaudzētās gladiolas, selekcionārs tās ļoti rūpīgi izvērtē. “Pirmajā ziedēšanas gadā jānovērtē krāsa un kruzuļojums. Bet galvenais, ka labai šķirnei ir jābūt vismaz 20 pumpuriem, vismaz astoņiem ziediem vienlaikus jāturas vaļā. Ir arī daudzas šķirnes, kurām turas desmit, divpadsmit, man ir bijis rekords – sešpadsmit ziedu vaļā vienlaikus. Vēl skatās, cik stipri zieds turas pie kāta. Lai nav tā, ka mazliet pakrata un uzreiz krīt nost ziedi. Svarīgi arī, lai būtu labs ziedu sakārtojums, lai tie nav atvērti katrs uz savu pusi.”

Kolekcijā L. Zaķim ir gladiolas no dažādām valstīm, bet visvairāk pašam savējo. Ir arī krievu, ukraiņu, amerikāņu selekcionētās. “Gladiolas tādas pašas, kādas jau ir, neiespējami radīt, nevar prognozēt, no kā kas izdīgs un uzziedēs.

Man ir gadījies, ka sakrusto zilu ar zaļu un iznāk skaisti rozā, tas nav tā, kā sajaukt ūdenskrāsas. Selekcionējot ir ļoti lielas iespējas izaudzēt kaut ko pilnīgi jaunu un oriģinālu.

Piemēram, tādu kā šķirne ‘Zaļā sala’ ļoti reti var izaudzēt. Deficītas ir ļoti labas zaļās un ļoti labas zilās šķirnes gladiolas īstā tonī ar skaistu ziedvārpu. Čehiem bija vesela sērija lāsumainu gladiolu, zieds marmorēts viscaur, bet mani tās pēc pāris gadiem bija nokaitinājušas. Tievi kātiņi, plāns ziediņš. Izmantoju kolēģa Jura Bāzes un čehu šķirni, un man sāka nākt tādas lāsumainas kā šķirne “Kurzemes eksotika”. Man pašam ļoti patīk rozīgās, sārtās ar spēcīgu kruzuļojumu. Un ir tādas, kuras nemetu laukā tāpēc, ka tās patīk citiem, nevis man pašam.”

Izstādi ceturtdien interesentiem papildināja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas speciālista Oskara Vanaga lekcija par eksotiskajiem augļaugiem, kurus var audzēt mājās.

11Skatīt galeriju